"Iemācīties runāt"

Ieva, ļoti cerēšu, ka ir tāda bibliotēkā. Bet, ja nebūs, varbūt varētu man viņu kaut kā aizdot? :))

Visādas tādas uzstāšanās kā ZPD un pārējais - sākumā, protams, ir uztraukums, taču tas ir tas parastais, veselīgais, jo, sākot runāt, pāriet.

Jūs, tie, kam pāriet, laimīgie. :D Man reizēm uztraukums tikai vēl vairāk palielinās, un tieši tajās reizēs, kad ir svarīgi nestresot un runāt normāli. :D

šī tēma ir kā par mani, un tā tiešām ir problēma. es gatavojos, gatavojos un nekā.. vnk es nespēju bez balss trīcēšanas parunāt, rokas trīc, es neelpoju :D pie tam mans mīnuss ir mana klusā balss, ja es ko mēģinu pateikt, neviens mani nedzird.. ehh. es nemāku sevi pasniegt.

Agrāk bija tāpat. Tagad ļoti patīk. Pēc iespējas vairāk cenšos to darīt. :D Varbūt vēl sanāk ne ideāli, protams, bet es visma jūtos brīva tur priekšā un tik runāju.

cupcake2, google saka, ka bibliotekās ir pieejama. Taču,ja neatrodi, gan jau ko varam sarunāt!

Mystère,lai balss būtu sakaidra un skaļa, palīdz vinginājums lasīt skaļi,kā teicu iepriekš....

Es vel kādreiz trenējos runāt ar zīmuli mutē :D Es nezinu ko par to saka speciālisti, bet tā esot darijis kāds Sengrieķu orators (tiesa, zīmuļa vietā viņš izmantoja akmentiņus un trenējās runāt pie šalcošas jūras :D) tā uzliekot lūpām un mēlei lielāku slodzi un grūtības pakāpi.

Dažreiz šo metodi izmantoju,kad kāda pasākumā jāpiesaka cilvēks,kura vārdu vai uzvārdu grūti izrunāt :D

Nelasīju iepriekšējos komentārus un nezinu, pie kādiem secinājumiem esat nonākušas, bet "iemācīties runāt" var arī dažādos kursos, piemēram, http://www.draugiem.lv/user/4309308/gallery/?pid=287384302 .

ujj es gan esmu tāda lielā runātāja publikas priekšā. cik reizes esmu runājusi par tēmām, kurās īsti neorientējos (piemēram, ekonomikā), bet nez no kurienes (no iekšām :D ) viss runājamais vienkārši plūst tādos daudzumos. universitāte daudziem patīk būt ar mani vienā grupā, jo zina, cik viegli es visu varēšu norunāt :D

īsti nezinu, no kurienes tas ir, jo nekāda lielā pļāpa pa dzīvi neesmu.

Vai kā es saprotu Tevi. Man arī nekad nekad nav padevies runāt publikas priekšā, tā man ir smagā artilērija, kkas briesmīgi traks un vajprātīgs, vienmēr esmu izvairījusies, cik vien var, lai nebūtu publiski kkur jārunā. Atceros, ka reiz vidusskolā bija jāaizstāv biznesa plāns, pirms uzstāšanās es ierāvu alko, tad kkā bija vienalga tā uzstāšanās, nebija tāds stress un uztraukums vismaz : )) Bet, protams, vienmēr ar alko netiksi cauri, jātrenējās un jāpārvar savas bailes.

Man nekad nab bijusi problēma uzstāties publikas priekšā vai kameru priekšā, nekāds lampu drudzis nesākās... bet varu tikai atstāstīr ko zinu vai runāt par tēmu, nespēju, piemēram, noskaitīt dzejoli vai kaut ko kas vārds vārdā jāpasaka. Nezinu šķiet tā ir kā slimība, es nespēju pat četrrindīti vārds vārdā noskaitīt...

es nesatraucos, nestresoju, bet kā izeju publikas priekšā, sarkanie vaidziņi klāt! :D un es parasti satraucos tikai par tiem saviem sarkanajiem vaigiem :D

Man skolas laikā bija tieši tas pats. Pat klases priekšā runājot iezubrītu tekstu, sāka trīcēt balss un KĀJAS! :D Un pēc stundas klasesbiedri nāk klāt un saka: "Wiii, kā tev kājas trīcēja!" Jā, paldies, it kā es pati to nebūtu pamanījusi :D

Tad es sevi piespiedu iestāties debašu klubā (vismaz mums skolā tāds bija). Un tas man ļoti, ļoti, ļoti palīdzēja. Tur, pirmkārt, pastāsta, kā piesaistīt klausītāju uzmanību - ar runas veidu, žestiem utml., pārvarēt uztraukumu (man, piemēram, palīdz pirms iziešanas auditorijas priekšā dziļi ieelpot un izelpot (vienu reizi, ja vairākas reizes, tad galva var sareibt :D ) un sasprindzināt un atbrīvot visus muskuļus - tas man pret trīcēšanu palīdz).
Otrkārt, ir uzstāšanās pieredze, jo bieži ir sacensības un jārunā nepazīstamu cilvēku priekšā, kuri arī uzdod jautājumus un vispār cenšas tevi iegāzt. Tas arī palīdz trenēt reakciju un ātri atbildēt.
Un no jautājuma nesadzirdēšanas vispār nav jābaidās. Var taču pateikt: "Atvainojiet, vai jūs, lūdzu, varētu atkārtot jautājumu?" Tas noder arī gadījumos, kad ātri nevar izdomāt atbildi. :)

Apskaužu tās runātājas. :)
Man kulturoloģijas skolotāja tāda interesanta, patīk. Reizēm ir tā, ka viņai kaut ko pajautā, bet viņa atbild kaut ko, kas ir tikai nedaudz saistīts ar jautājumu, bet tomēr nav tā īstā atbilde. Bet, kā viņa runā. Tekoši, plaši. Ja nepareizā locījumā vārdu pasaka, nekas, runā tālāk un tā. Ja es prezentāciju noprezentēt varētu tā, kā viņa, vispār būtu ideāli. :))