:D
Es kādreiz atkal netuŗeju vispār, vislaik piedzēros. Tad nu tagad atceros kā vienā no tām reizēm mani izmeta no kluba, jo es tu bučojos ar ķīnieti(man nav atmiņu par to, pat par to, ka es būtu bijusi klubā, zinu tikai to, kas ir stāstīts), tad sadusmojos uz savām draudzenēm, ka viņas mani ir pametušas, kaut gan patiesībā viņas tikai aizgāja pēc manas jakas. Tā nu es vilkos īsā kleitiņā, bez mēteļa, FEBRUĀRĪ pa ielu līdz ieraudzīju mentu busiņu (to jau es atceros), pierunāju šos, lai aizved mani pie manas draudzenes (tās pašas, kura vēl klubā vāca manas drēbes), iegāju viņas mājā (viņas mamma mani ļooooti labi pazīst), apsēdos uz dīvāna. Pēc dažām minūtēm atgriezās mana draudzene, kas ar tikko satiktiem foršiem džekiem mani izrādās bija meklējuši, krustu šķērsu braukājot pa Rīgu. Viņa piezvanīja otrai meitenei, kas bija ar mums, tā piedāvāja turpināt ballīti pie foršajiem džekiem. Tie mums atbrauca pakaļ, tad es atkal neko neatceros. No rīta pamostos viena milzīgā gultā. Kurpes kājās, kleita mugurā, mati pa gaisu. Skatos dzīvokli - tāds, kā DNB Nord reklāmā ar Džordžu Klūniju. Uz grīdas balts paklājs, biezais.Man sākās panika, jo es nevarēju atcerēties, kā es tur esmu nonākusi, tā nu izlecu no gultas, par nelaimi pie tās kāds apdomīgi bja nolicis pudeli kolas, lai man ir, ko padzerties. Es izgāzu kolu pa visu paklāju. Vēl lielākā panikā par laimi ieraudzīju savu mēteli, uzvilku to un tad ar kurpēm rokās metos bēgt. Aizbraucu pie savas draudzenes (pie tās pašas, pie kuras biju atbraukusi iepriekšējā vakarā ar mentiem), kuras tur VĒL NEBIJA, jo viņa bija palikusi tajā pašā dzīvoklī, kur es, tikai citā istabā. :D
Bet viss beidzās jauki, jo draudzenes mamma mani pacienāja ar brokastīm, kafiju, iesūtīja dušā un vēl iedeva draudzenes tīrās drēbes, ko uzvilkt, lai tītos nafig uz mājām. :D
Tas laikam ir trakākais un neticamākais stāsts, kāds man ir gadījies dzērumā.
3350
