Krišana bezdibenī.

WaRRior
nu visādi jau var būt, nestrīdēšos, es lasīju, ka arī tā var būt. ;)

Beidzat domāt sazin ko... tā raustīšanās ir vienkāŗši muskuļu atslābināšanās... neesat redzējuši ka dzīvnieki tā dara? Tad jau viņu dvēseles miegā totāli lido prom visu laiku :D :D :D

Nu noraustīšanās pēc sapņa kurā ir kaut kādas bailes izjustas via kas tāds tad nu ir savadāk.. bet raustīšanās iemeigot, nav nekāda dvēseles aiziešana...

Mans astrālais ķermenis bieži aiziet pastaigāties :D

Tad jau viņu dvēseles miegā totāli lido prom visu laiku

Kas zina, tāpēc jau viņi redzi vairāk nekā mēs :D

tb redz

Jā ir bijušas šīs sajūtas. Pēc tam tāds kā vieglums seko.

Man ar tā bijis, bet man patīk tā sajūta :)

Pavaicāju savam mājas ārstm - miegā raustās, jo muskuļu sasprindzinājums atslābst, that`s all.

Deja vu arī ļoti bieži piedzīvoju. Vispār ļoti interesantas sajūtas mani bieži pārņem. Un mana suņa dvēsele, bieži vien astrāli aizceļo un skrien pa miegam :D

nu varbūt te ir izskaidrojums http://en.wikipedia.org/wiki/Hypnic_jerk

Es vienreiz noraustoties ,pamatīgi bliezu ar galvu sienā! Galva sāpēja kādu nedēļu :D

mans suns pa miegam droši vien maratonu varētu noskriet un tad vēl tā "riešana"":D

tagad tā uz "sitiena" neatceros vai ir bijušas tādas sajūtas, ka kristu, kgan laikam ir, ja ne krišanas tad tāda hmm... drīzāk kā jojo turp un atpakaļ sajūta. Tā man nepatīk! :( labi, ka tā nav bieži!

krišana man arī šad tad piemeklē..

bet reiz bija ļoti baiss gadījums, no rīta vīrs aizbrauca komandējumā, es saldi gulēju, līdz mani uzmodināja zvans pie durvīm, lai kā centos izkustināt savu ķermeni, tas vnk nekustējās, gulēju un domāju, kas notiek, varbūt es sapņoju, bet dzirdēju, kā aiz ārdurvīm, kāds staigā, it kā pie saprāta biju, jutu kur un kā ir novietots mans ķermenis, bet nevarēju ne acis atvērt, ne pirkstu pakustināt, nu neko..tad iestājās panika, jau sāku domāt visādus variantus, sapratu, ka tiešām neko nevaru izdarīt, centos sevi nomierināt un iemigt, jo histērija neko nepalīdzētu. pēc tam pamodos, tā it kā nekas no tā visa nebija bijis, bet bija tiiik pretīga sajūta... to visu labi atceros vēl šodien. nekad, nekad to vairs nevēlos piedzīvot.

Mani visvairāk biedē tā sajūta, kad es guļu, mēģinu iemigt, un ir tāda sajūta, itkā es stāvu lielā telpā, tieši pie durvīm un tā attālinos no durvīm, tā kā lidojot uz augšu un uz atpakaļu.. tik pretīga sajūta, brrrrr
Bai arī tādi lieli apaļi bumbuļi griežas uz riņķi man apkārt un es krītu starp tiem bumbuļiem...
:D
fuj
grūti izskaidrot tos murgus..

nezinu kā ir ar to raustīšanos, bet raustos katru nakti. :D
vispirms viena roka, tad otra, tad kāja, tad otra kaja un tad viss ķermenis. Draugs saka,ka kādas 3x naktī notiek. Labi,jau ka katru reizi nepamostos, citādi, kas tā pa gulēšanu būtu. :D

Raustīšanās tiešām ir pilnīgi normāla lieta, tas ir muskuļu atslābums.. es katru nakti raustos un viss oki doki :D Dīvaini ir tad, ja neraustos, tad man liekas, ka kaut kas īsti nav kārtībā :D

raustīšanās tiešām ir muskuļu atslābums, īpaši izteikti sportistiem un cilvēkiem, kam fizisks darbs! tas ir tikai normāli!

Ne jau tāda muskuļu raustīšanās, tāda man ir katru nakti, bet tā, kad krīt un noraustās viss ķermenis pie pamošanās.

Tas notiek tāpēc, ka starp locītavām atjaunojas šķidrums, kas dienas laikā pamazām pazūd, līdz ar to uz vakaru cilvēks paliek mazliet īsāks :)

Es veirāk gribēju dzirdēt atbildes par to krišanas sajūtu. :)