Krišana bezdibenī.

Man citreiz ir tā nevis iemiegot, bet nakts laikā, sapņojot.

Es gan to nesauktu par krišanu bezdibenī pēc manām sajūtām, bet gan tādu bezsvara stāvokli. Ļoti patīk tā sajūta. Esmu arī apzināti vilcinājusi to stāvokli.

Un, manuprāt, tā noraustīšanās un pamošanās ir citas operas tā teikt "pasākums".

Abi nav saistīti.

Ja piezemējas, tad cilvēks nomirst miegā.
Ja noraustas, tad astrālais ķermenis atgriežas pie tevis atpakaļ, vienkārši viņš bija izgājis pastaigāties bez tevis :D tā vismaz esmu dzirdējusi.

Es nekrītu bezdibenī, bet no kaut kādas augstākas vietas uz zemi. Arī noraustos, arī pamostos. Interesanta sajūta, vēl man reizēm gadās vienkārši noraustīties miegā. Man liekas, ka tas bija saistīts ar muskuļiem un ka pilnīga normāla parādība, vismaz kaut kur kādreiz biju lasījusi.

man ar tā ir bijis - bezdibenis nav sasniegts - un man tā ir bijusi tiešām krišanas sajūta - ne bezsvara stāvoklis.. divas dažādas sajūtas..

nezinu kāpēc tā notiek.. bet sajūta dīvaina.
Ir pat bijis tā ka sapņoju ka krītu un realitātē pat atsitu rokas pret gultu tā itkā piezemētos-un tieši no tā vienmēr pamostos.. :D

Palasi par astrālo ceļošanu un citām tāda veida fīčām.

man ar tā ir bijis - bezdibenis nav sasniegts - un man tā ir bijusi tiešām krišanas sajūta - ne bezsvara stāvoklis.. divas dažādas sajūtas..

Jā, es to bezsvara stāvokli arī neesmu jutusi, jūtu tikai to krišanas. Tā kā ne tik sen izlecu ar gumiju Siguldā, es to brīvo kritienu varētu salīdzināt ar to, ko jūtu guļot. :D

Fui, Made, Tu mani sabiedēji.. būs bail iet gulēt. Kādreiz diez gan bieži šitā kaut kur kritu. :(

p.s. atvainojos par kļūdu vārdā neesmu. :D

Un viens no izskaidrojumiem tai raustīšanai, ko es zinu, ir:
Tava dvēsele (vai sauc kā gribi) izlido kosmosā (vai sauc kā gribi) un gūst iespaidus, ko mēs pēctam saucam par Deja vu, ko piedzīvojam pēctam.
Nu ir tās stiuācijas, kad liekas, ka tas jau ir redzēts, tas piedzīvots un jau zini, kas notiks. Lūk, to tad arī tā dvēsele (vai sauc, kā gribi) piedzīvo, lidinādamās apkārt un noraustīšanās notiek tad, kad viņa piezemējas atpakaļ ķermenī.

Pasakas vai nepasakas - bet neesmu dzirdējusi citu - medicīnisku skaidrojumus, neskaitot muskuļu spazmas vai tamlīdzīgi :)

es gan kaut kad senāk sapņu grāmatā lasīju, ka krišana nav nekas slikts.. tik, protams, neatceros, kas bija...

Nīna, nu ja Tu nepiezemējies, tad viss ir ok :)
vispār interesanta tēma, man patīk tādas lietas.

man vairākas reizes ir bijis tā ka iemiegu un sapņoju ka bezsvara stāvoklī krītu lejā pa trepēm, bet nekad nepiezemējos - un tad pamatīgi satrukstos - nokratos un pamostos - sajūta patiešām dīvaina. Un bieži man ir bijusi Deja Vu sajūta - ka es jau tieši to esmu kkur redzējusi un esmu tieši to jau kkur dzirdējusi - divaini :)

Man vispār visas šīs miega padarīšanas liekas ļoti interesantas, tikai nezinu, vai pati vēlētos to visu piedzīvot. :D Nesen lasīju par miega paralīzi un lucid dream un kā to var veicināt pats.

Un viens no izskaidrojumiem tai raustīšanai, ko es zinu, ir:
Tava dvēsele (vai sauc kā gribi) izlido kosmosā (vai sauc kā gribi) un gūst iespaidus, ko mēs pēctam saucam par Deja vu, ko piedzīvojam pēctam.
Nu ir tās stiuācijas, kad liekas, ka tas jau ir redzēts, tas piedzīvots un jau zini, kas notiks. Lūk, to tad arī tā dvēsele (vai sauc, kā gribi) piedzīvo, lidinādamās apkārt un noraustīšanās notiek tad, kad viņa piezemējas atpakaļ ķermenī.

Pasakas vai nepasakas - bet neesmu dzirdējusi citu - medicīnisku skaidrojumus, neskaitot muskuļu spazmas vai tamlīdzīgi

Nu es nekad mūžā neesmu jutusi deja vu, savukārt krītu un raustos visai bieži.

Esmu lasījusi, ka šī sajūta piemeklē tad, kad astrālais ķermenis grib paceļot, tā kā izvirzās no cilvēka ķermeņa, bet atkrīt atpakaļ un tad ir tā sajūta, ka esi pusnomodā atsities pret asfaltu.
Cilvēka fiziskais ķermenis neļauj astrālam ceļot. Parasti jau tas notiek tik tikko kā iemieg.

Ja piezemējas, tad cilvēks nomirst miegā.

Nepiekrītu, esmu piezemējusies un jutusi, kā man kauli ir sašķaidīti un nevaru pakustēties. Atmodos, padzēros un atkal likos uz auss.

Man gadaas biezhi taa noraustiities, bet nekad veel neesmu nekur kriusi. Bet sliikusi gan :/

Deja vu, ļoti bieži piedzīvoju, vismaz reizi nedēļā vai divās. Manai dvēselei laikam ļoti patīk lidināties pa kosmosu. :D

nu jā par to atrālo ceļošanu esmu lasijusi-speciāli nekad neizdodas ieiet tādā transa stāvoklī,bet neapzināti gan-guļot,vai pirms iemigšanas.

Man vasarā bija ļoti interesants gadījums.
Es pa nakti nevarēju pamosties, rokas smagas, nevarēju pacelt, kad kaut kā izdevās pacelt, tad ar rokām plēsu acis vaļā, lai tikai pamostos, kā arī manā istabā pēkšņi bija dzeltenas tapetes un krusts pie sienas, nezinu , kas tas bija, bet katrā ziņā baisi. Pēc tam izrādījās, ka ārdurvis bija atslēgtas lai gan 100% zinu, ka aizslēdzu, jo man ir paradums 101 reizi pārbaudīt vai ciet... Iespējams kāds lietuvēns, iespējams, mēnesserdzība.