viss par literatūru

tiešām neviena?:D

Skolas laikā izlasīju 100% obligāto literatūru - man patika to visu lasīt, patika arī stundās analizēt izlasīto.

Pēdējos gados lasīšana atstāta novārtā - slinkums, nevēlēšanās atvēlēt tam laiku, bet, ja kādai grāmatai pieķeros, tad ar prieku izlasu. Vispār abonētos žurnālus pēdējā laikā knapi paspēju izlasīt, līdz iznāk nākamais (un ne tādēļ, ka lasu lēni :D)

par labām uzskatu tās grāmatas, no kurām kaut ko iemācos savai dzīvei. lasīt par svešu skaistu mīlestību nepatīk. labāk lasu tādas grāmatas, kur mīlestība ir 2.vietā, bet galvenā varoņa personība un tās izaugsme/degradācija ir 1.vietā.

ar mani ir tā, ka literatūru un valodu studēju - sirdslieta, arī rakstu dzeju un izmēģinu roku īsprozā. interesē viss, kas ar to saistīts.
pamatskolā/vidusskolas pirmajās klasēs tiku pirmā pie bestselleriem bibliotekas, tagad nožēloju, ka tam izšķiedu laiku, patiesībā tajos nekā vērtīga nebija, tā vietā varēju jau sākt ar klasiķiem, tiešām labiem autoriem.
Domas dalās par Koelju. Aprindās viņš tiek nievāts. Personīgā viedokļa nebūs, jo izlasīta tikai 1 grāmtata, valoda jau skaista...
tāpat sašutumā jarauc deguns par Aijas smaids un vēl visādām, kas draugos popularakajās dienasgramatās gūst atzinību ar banaliem pantiņiem. Man laikam ir daudz ko teikt, bet nezinu, par ko sašust vairak - par to, ka cilvēks 50 gados raksta murgus un domā, ka ir Rainis nr. 2 vai tas, ka cilveki to uzskata par dzeju un redz tajā vispār kaut ko baudāmu.

Obligāto literatūru lasīju, tāpat kā womankind patika analizēt :)
Šobrīd sāku lasīt Шантарам, nezinu vai ir tulkots latviešu valodā, bet izcila grāmata un valoda. Lasi un atslēdzies , pilnīgi iejūtoties tās saturā un pasaulē, patīk. Iesaku!

Man ļoti patīk literatūra! Bērnībā mani nevarēja atraut no grāmatām, tagad, protams, sanāk lasīt retāk - jo tam vajag ne tikai brīvu laiku (kas, piemēram, tiek aizņemts ar literatūru studiju vajadzībām), bet arī spēku koncentrēties. Vismaz man ir tā, ka filmas, seriālus varu skatīties atslodzei, nedomājot, bet lasot man patīk domāt līdzi.

Skolā es gandrīz vienmēr lasīju obligāto literatūru, man vispār ļoti patika latviešu valodas un literatūras mācību stundas, it īpaši pie vienas skolotājas, kas man likās ļoti zinoša un kas padarīja stundas interesantas. Tiesa, vidusskolā jau skatījos, ko lasīt un ko nē - visu no obligātā neuzskatīju par nepieciešamu lasīt.

tagad nožēloju, ka tam izšķiedu laiku, patiesībā tajos nekā vērtīga nebija, tā vietā varēju jau sākt ar klasiķiem, tiešām labiem autoriem.

Man liekas, ka ir ļoti maz grāmatu, pēc kuru izlasīšanas var teikt - es nožēloju. It īpaši ja tas ir pamatskolas klasēs. Ļoti bagātinās vārdu krājums, paplašinās skatījums uz kaut kādām situācijām, kļūst vieglāk izteikties. Domāju, ka man mazajās klasēs šī grāmatu lasīšana palīdzēja arī ar interpunkciju, jo toreiz komatus liku pilnīgi intuitīvi, nekad nemācījos neko, bet viss bija pareizi.

Kā domājat, kas ir LABA literatūra (pēc kādiem principiem Jūs to nosakat)?

Nevarētu tagad nodefinēt, kas ir laba literatūra, jo tas jau ir atkarīgs no literatūras veidiem un to, ko cilvēks cer sagaidīt. Es, piemēram, nevaru nosaukt "Krēslu" par sliktu literatūru, jo, ja jau spēja pavilkt tik daudzus - kaut kas tur ir, kaut vai tā pati reklāma. Vienkārši es neesmu tās mērķauditorija, man tā sāga liekas ļoti muļķīga. Tāpat kā "Bada spēles" u.c.

Es visbiežāk lasu, iespējams, nedaudz smagu, depresīvu literatūru, patīk arī vēsturiskie romāni, tāpat darbi par politiku un tādi, kas liek paraudzīties uz dzīvi citādāk - īsti nezinu, kā to nosaukt, bet pie šī ierindotu to, ko tagad lasu, M. Talbots "Hologrāfiskais visums". Domāju, ka patiktu palasīt arī autobiogrāfijas.

Domas dalās par Koelju. Aprindās viņš tiek nievāts. Personīgā viedokļa nebūs, jo izlasīta tikai 1 grāmtata, valoda jau skaista...

Es esmu lasījusi "11 minūtes" un "Alķīmiķis", skatījos arī filmu, kas balstīta uz "Veronika grib mirt". Nevarētu teikt, ka man patīk vai nepatīk - to uzskatu par ļoti vieglu literatūru - it kā par nopietnām tēmām, ar nopietnām atziņām, taču autors to padara visu nedaudz nenopietnu ar to, ka viņš neizdomā neko savu. Visas tās atziņas ir dzirdētas citur, saprotu, ka divriteni no jauna neatklāsi, taču viņa grāmatās tas nenormāli lec acīs. Un ja viņu cenšas padarīt par kaut kādu baigi foršo, filozofisko rakstnieku ar dziļiem domugraudiem - tad nedaudz gribās smīnēt. Es laikam šo literatūru pielīdzinātu "Krēslas" tipa darbiem.

pamatskolā/vidusskolas pirmajās klasēs tiku pirmā pie bestselleriem bibliotekas, tagad nožēloju, ka tam izšķiedu laiku, patiesībā tajos nekā vērtīga nebija, tā vietā varēju jau sākt ar klasiķiem, tiešām labiem autoriem.

Līdz tiem klasiķiem ir jāizaug un tāpat ne vienmēr klasika liekas laba, ne visiem patiks.

Man tā bija ar Bulgakova "Meistars un Margarita" - sāku lasīt pēc 9. klases krievu valodā. Daudzi vārdi bija tādi, kurus ikdienā nelietoju, līdz ar to bija grūti lasīt, nesaprotami. Sižets likās murgains. Centos, centos un likos mierā. Pēc diviem gadiem atkal paņēmu un izlasīju. Nevarētu teikt, ka labākais, ko esmu lasījusi, bet iepatikās. Katrā ziņā sapratu mammas sajūsmu par šo grāmatu. :D

Domas dalās par Koelju. Aprindās viņš tiek nievāts. Personīgā viedokļa nebūs, jo izlasīta tikai 1 grāmtata, valoda jau skaista...

man viņš nepatīk - jau teicu, ka viņš man liekas pārak kategorisks un zombējošs.

Nekad nav bijusi liela interese par literatūru

Obligāto skolas literatūru vienmēr izlasīju, kā arī paspēju vēl papildus visādas grāmatas pa vasaru izlāsīt.

Kā arī ļoti patīk lasīt, patīk tieši lasīt labu - manā uztverē tā ir tāda literatūra, kas spēj mani aizraut tā, ka gribās visu uzreiz izlasīt.

Mani spēj piesaistīt gan Krēsla, gan Bada spēles un citas tāda veida masu grāmatas, gan mūsu pašu Blaumanis, jo ļoti patīk viņa noveles. Ļoti patīk arī lasīt tieši par latviešu hokejistiem (Ozo grāmata favorīts). Kā arī manas top grāmatas ir Trīs draugi, Vējiem līdzi un citas, kas saistītas ar Skārletas un Reta dzīvi, Dziedoņi ērkšķu krūmā.

Ja vienkārši gribas atslēgties, tad man patīk izlasīt arī kādu labu romānu, galvenais, ka aizrauj un esmu grāmatā iekšā.

Man ļoti patīk lasīt. Īpaši rudenī un ziemā. Tad grāmata, klusums un tēja ir gandrīz katra vakara rituāls. Autoritātes nav, bet ir autori, kuru darbus cenšos izlasīt visus. Vispār mana grāmatu gaume ir mainījusies laika gaitā. Savā ziņā arī pateicoties studijām un satiktiem cilvēkiem.
Vidusskolā arī patika lasīt, tikai nepatika obligātā literatūra. Protams, to izlasīju, bet patika reti kura no tām grāmatām. Man patika(un vēl tagad patīk) iet uz bibliotēku, izvēlēties grāmatas un tad lasīt.
Es nevaru tā definēt labu literatūru. Man labas grāmatas ir tās, kurām ir doma, interesanta ideja, kuras ļauj aizdomāties un izraisa manī emocijas. Kā arī, protams - tām ir labs izpildījums. Piemēram, sieviešu lubenes par to kā ''viņš mīl viņu'' vai ''viņa meklē īsto vīrieti'' man neskaitās laba literatūra(uzsveru- man, citai varbūt tā skaitās labākais, kas lasīts dzīvē).
Par bestselleriem - man ir dažādi iespaidi(visus gan neesmu nemaz lasījusi, jo piemēram, ''Krēsla'' vispār neinteresē). Piemēram, mani garlaikoja ''Bada spēles'' un es knapi pabeidzu pirmo grāmatu(visu laiku domājot, ka varbūt nākošajā lpp beidzot kkas interesants notiks), taču ''Amerikāņu Dievi'' man likās ļoti interesants un labi izstrādāts darbs. Abi skaitās bestselleri.

Es arī bērnībā lasīju ļoti daudz. Gan skolas obligāti, gan ieteicamo, gan arī pati izvēlējos, ko gribu palasīt. Patiešām ļoti daudz lasīju.
Vidusskolā arī lasīju visu obligāto literatūru.
Tagad joprojām patīk lasīt, bet diemžēl tam ir daudz mazāk laika. Daļu laika aizņem kaut vai tās pašas grāmatas studijām. Bet tāpat šo to palasu un cenšos atrast kādu brīvu brīdi.

Es neesmu nekad nožēlojusi,ka esmu izlasījusi kādu grāmatu. Ja kāda grāmata, kad sāku lasīt nepatīk, tad nelasu tālāk. Tā gan ir bijis diezgan reti.
Un es nedomāju,ka būtu jālasa tikai klasiķu darbi un nopietni darbi ar baigo domu. Kāpēc gan neizlasīt kādu vienkāršu romānu?Nedomāju,ka tas ir veltīgi iztērēts laiks.Kādreiz jau gribas kaut ko tādu vieglu, kur nav baigi jāiedziļinās.
Ar filmām jau ir līdzīgi. Var skatīties visādas nopietnās, dziļās un klasiskās filmas, bet tas nenozīmē, ka kādreiz negribas noskatīties kādu muļķīgu komēdiju :D

Ir liela interese par literatūru!
Lasu visu laiku kad vien ir brīvs, obligāto, filozofiju, psiholoģiju, romānus, bestsellerus, trillerus un citas šausmu lietas :D

Patīk lasīt! Pēdējā laikā gan grēkoju, vakarus aizpildot ar seriāliem un spēlītēm, bet labi, ka man ir viena draudzene, kura ik pa laikam piespēlē kādu foršu grāmatu, kurā iegrimt.

No obligātās literatūras, toč zinu, ka neizlasīju Zaļo zemi, Dvēseļu puteni... Mērnieku laikiem tiku līdz pusei un tad sāku raut pa diagonāli. :D

Man ļoti patīk vēsturiski, autobiogrāfiski romāni, īpaši par mūsu pašu Latviju, Ulmaņlaikiem, utt. Pēdējā gramata, kas ļoti patika, bija Ardievu, Atlantīda! par Valentīnu Freimani.

No pēdējo gadu bestselleriem esmu lasījusi tikai Krēslu. Un, lai arī par filmām nefanoju, gramatas patika tīri labi.

Koelju gan besī, tapat kā visādas drazas no sērijas - Kā kļūt par miljonāru.. Kā būt laimīgai, utt.

Ja citas nedrīkst iet kurpju veikalos, jo tad attapsies ar tukšu maciņu un daudziem iepirkumu maisiņiem, tad man tā ir ar grāmatnīcām un grāmatām. Ļoti patīk lasīt grāmatas. Šo to arī pati paskricelēju. Grāmatu plaukts ir iespaidīga mana mitekļa daļa. :D

kari, Шантарам ir fantastiska grāmata. Mani vsp saista Indija...

Lasu daudz, ļoti patīk. Bez grāmatām savu dzīvi neiedomājos. Žēl, ka pēdējā laikā nav daudz laika palicis, lai lasītu. Tomēr pavisam neatmetu. Paņēmu tagad no bibliotēkas tik izslavētu grāmatu 50 Shades of Grey. Nu redzēsim...

Visu obligāto literatūru skolas laikā esmu izlasījusi un atšķirībā no daudzajiem klasesbiedriem, kuriem tas bija Oh, my God darīju to ar prieku. Analizēt gan nepatīk.

esmu "lasītatkarīgā" un grāmattārps :D katrs brīvais brīdis tiek veltīts grāmatām. kā citi skatās seriālus, filmas, tā es "riju" grāmatas - diena bez lasīšanas nav pilnvērtīgi nodzīvota. grāmatnīcai labāk metu līkumu, jo noteikti kaut ko nopirkšu - līdzekļu taupīšanas nolūkos jau vairākus gadus izmantoju bibliotēku.
Arī skolā obligāto literatūru lasīju ar prieku un vēl paspēju daudz citu grāmatu papildus izlasīt.
Jau ļoti agri iemācījos nošķirt lubenes no vērtīgas literatūras, tāpēc nevarētu žēloties, ka daudz laika izšķiests seklām grāmatām. Krēslu un Bada spēles gan neesmu lasījusi - biedē literatūra, ko lasa pat tie, kas nekad nelasa. tas uzreiz tādu kā sekluma zīmogu uzliek virsū tādai literatūrai.
par Koelju - izlasīju pāris grāmatas, bet ātri apnika un zuda interese - būtībā nekas jauns, ko es jau nezinātu, tur netiek pateikts, atkārtojas viens un tas pats. Man šķiet, tās grāmatas saista tādus cilvēkus, kam ne par ko nav sava viedokļa, un tad viņi šīs gudrās domas smeļas Koelju darbos.

Literatūra kā tāda patīk, bet tikai un vienīgi angliski. Protams, kad iemācīšos franču valodu, tad lasīšu arī tajā :D Latviešu valoda man ir garlaicīga un pārāk ierobežota, lasīt tulkotus darbus latviski man ir zobusāpes.
Ar obligāto literatūru vienmēr biju naidā, nepatika, kad piespieda lasīt to, kas mani neinteresē un šķiet garlaicīgs, lasīju konspektus un pašu grāmatu lasīšanu izlaidu vienmēr. :D

tik interesanti palasīt, paldies par iesaistīšanos. gribētos vel turpināt, bet tad jānosaka virziens:)

tik interesanti palasīt, paldies par iesaistīšanos. gribētos vel turpināt, bet tad jānosaka virziens

Es varu ar lielāko prieku izteikties par šo tēmu, tikai jā - vajag zināt, par ko konkrēti runāt. :D