Rakstīt dienas grāmatu ?

Man it kā ir, smieklīgi palasīt citreiz ko rakstīju pāris gadus atpakaļ, dažbrīd uzrakstu kaut ko pavisam maz, ja ir noticis kaut kas īpašs pedējā laikā...bet tā, tas arī nav man :D maza kad biju, man bija kādas 5 dienasgrāmatas, kurās ar katru reizi pērkot nosolījos sev, ka šitajā patiešām rakstīšu, bet nu nē :D

Es agrak rakstiju dienas gramatu, tagad domaju par atsaksanu, jo tas ir loti labs lidzeklis, ka sava galva tiri psihologiski savest visu kartiba.

Kad biju maza, kaut ko tā kā mēģināju rakstīt, arī blogu esmu rakstījusi, bet nu.. Blogs bija kļūda un dienasgrāmata nebija lieta priekš manis. Nebija laika un vēlēšanās rakstīt, lasīt pēc tam arī ir kauns, jo rakstīju to brīdī, kad es tiešām augu visstraujāk, smadzenes katru dienu bija savādākas. :D
Tā kā nē, dienasgrāmata nav man, bet esmu par plānotājiem, kurus nevar rādīt citiem, jo tur ir personīgais bardaks un visādas labas, sliktas, visādā ziņā noderīgas domas. :)

Ļot maza būdama, mēģināju rakstīt, jo šķita kaut kas cool, jo filmās visām "lielajām" meitenēm tādas bija utt.
Šobrīd man ir blogs, dienasgrāmatas veidā, ar paroli priekš, lai neizokšķerētu kāds, kura acīm un prātam manas domas nav paredzētas. Paroli zina 1 tuva draudzene, taču, pēc tā izlasīšanas, nekad par to, kas tur rakstīts nerunājam tik sīkās detaļās, kā to visu izklāstu blogā. Tur arī nerakstu visus sīkos dienas darbiņus un domas, bet kaut ko tādu, kas mani tiešām ļoti satrauc un nomāc. Manā uztverē, ir ļoti svarīgi, ka ir vismaz viens cilvēks, kurš par mani zina tik daudz, jo tad man ir vieglāk runāt par visu un zinu, ka brīžos, kad cilvēks, kuram nav ne mazākās nojausmas par to, kādā virzienā sliecas manas domas, man, neizpratnes dēļ, uzgrieztu muguru, man būš kāds, kas mani saprot.

man ir twitter :) pietiekami liela atskaite, šad tad paskatos, ko pirms laika esmu rakstījusi, kādas bildes liktas utt. :)

No 9 līdz gadiem 15 biju rakstījusi dienasgrāmatu, patiesi smieklīgi pēc gadiem to bija pārlasīt. Bet diemžēl nav tagad vairs saglabājusies, kaut kādos brīžos biju tā pa lapai plēsusi līdz pavisam izmetu tos blokus prom... A žēl ;)

Pēcāk vairākas reizes biju centusies rakstīt, sapirku daudz skaistu dienasgrāmatu, bet nekas vairāk par citātiem tur netika ierakstīts :) Kāpēc? Kauns izlikt uz papīra savu dzīvi detalizētā veidā, jo negribu, lai manas domas tiktu izlasītas (ja nu...). Bet rakstīt tikai publiskās domas... nu nav vērts.

Tāpēc mana dienasgrāmata ir tikai galvā ;)

Rakstu, bet ar lielām pauzēm. Ir bijis pat kad 8 mēnešus neesmu neko rakstījusi.

Reizi pāris mēnešos kaut kas iekrīt blogā.
Bet kādu reizi gadā kas īpaši emocionāls tiek ierakstīts parastā blociņā. Nespētu ko tādu iepludināt internetā. Un rakstīt ar roku tādos brīžos ir kā terapija. Tik labi ir visu izrakstīt ārā. Jā, tādas lietas var arī izsportot un spilvenos izdauzīt :D :) Tad tu nomierinies. Vēlāk pārlasi, un nu jau ar skaidru skatu saproti, kas un kā, un kāpēc, un kas būtu darāms.

Vienreiz mazai būdamai mēģināju rakstīt, bet ne īpaši aizrāva. Vienreiz draudzene bija ļoti dusmīga, iedevu viņai lapu un pildspalvu, lai uzraksta savu bēdu un dusmas, pēctam sadedzinājām. Viņai tas ļoti palīdzēja. Es laikam šodien arī tā izdarīšu, jo ir grūti ap sirdi, tāpēc arī neguļās. Būtu interesanti vienā lapā sarakstīt jautājumus un rakstot dienasgrāmatu rast tiem atbildes.

Es agrāk rakstīju blociņos , tagad pārgāju uz kartona kartītēm(man pat ir speciāla kaste uztaisīta)

idejiski tā-





Jēga tam ir nostaļģiskā un lai varētu salīdzināt ar to kā bija un kā ir.

Varbūt pat beigās sarakstīšu to vienlaidus kādā kladē kā biogrāfiju, mjā...

Nekad neesmu rakstījusi, jo neesmu uzskatījusi par vajadzīgu. Vispār liekas nedaudz dīvaina padarīšana, bet nu noteikti tām, kas raksta, ir interesanti palasīt senākos notikumus :) Es paļaujos uz savu atmiņu galvā. To, kas svarīgs, noteikti atceros, pārējie nieki - nav vajadzības.

es akstu dienasgrāmatu, bet varbūt ne tiešākajā izpratnē. Pierakstu, kas un kad noticis (sevišķi ceļojumos). Tam veltu ~ reizi nedēļā kādas 15-20 minūtes.

Nerakstu... berniba meģināju.. šķita stulbi, nekad neatkārtoju :D

Kad biju maza, tad rakstīju, bija tāda grāmatiņa, kuru var aizslēgt:D Pirms kāda laika vēl pārlasīju, vispār pārsmietis varēja, cik viss naivi uzrasktīts.
Vispār pat gribas atsākt, tik bail, ka draugs neizlasa

Agrāk rakstīju dienasgrāmatu mazā blociņā, tad bij interesanti pārlasīt. Tas bija kādā 5. klasē. Tad varēja apskatīt svarīgus datumus kādi bija, kad ko darīji. Ar laiku jau tas viss aizmisrtās. Beigās šķiet, ka saplēsu rūpīgi lai neviens nelasa. Domāju ka turpmāk rakstīšu klab.lv.
Vai arī meklēšu blociņu ar atslēgu :D tik neesmu vēl redzējusi.
Piezīmes pagaidām rakstu telefonā, šādas tādas.

Online dienasgrāmata jau gandrīz 8 gadus. Patīk palasīt "vēsturi".

Jā apsveru tuvākajā laikā vairs nekomentēt iekš cosmo foruma, būs jums miers no manis. Tā vietā labak pameklēšu k'ādu mājas lapu, kas būtu līdzīga dienasgrāmatai un tur rakstīšu. Sarakstīšos pati ar sevi hahaha

be_delicious vari ieteikt kādu adresi? online dienasgrāmatai?

nerakstu. mana dzīve ir pārak traka, lai to aprakstītu dienasgrāmatā :D

ir doma vecumdienās uzrakstīt grāmatu par savu dzīvi - vūdijam alenam varētu sanāk ok filma pēc manas grāmatas :D

par barselonu viņam ir, par parīzi ir, par romu ir. vajag par rīgu :)

amia, klab.lv jeb sviesta ciba, kā arī visas blogu vietu (blogspot, wordpress, tumblr).