Šonakt sapņoju, ka man ir bērns, nu jau krietns, aptuveni 5 gadi. Un pēkšņi parādās mana mamma. Viņa manu bērnu paņem pie sevis, tā kā uz brīvdienām, un man ļoti liels satraukums, ka nu viņa pievākusi, sazin kas notiks pa nedēļu. Pēc tam mamma to bērnu atved man atpakaļ, un pilnīgi nesaprašanā biju- bērns uzkrāsots, uzkrāsotas uzacis, izraustītas. Pats šokējošākais bija, ka nu es prasu, kā bija pie manas mammas. Viņa atbildēja: "Viņa ir ļoti laba, man teica, kad izaugšu liela viņa man liks precēties ar pazīstamu zēnu" Kkā viss nereāli varbūt jums liksies, bet tajā brīdī, kad es skatījos uz to bērnu, viņa vispār neatskatījās uz manis, tā kā nožēloju, kad vispār savai mammai atļāvu viņu ņemt uz nedēļu. Un tagad nedaudz no reālā- mana mamma dzīvo kkur ārzemēs, par mani vispār neizrāda interesi. Pēdējā laikā vakaros nāk raudiens, jūtos viena, nesaprasta un trūkst otras pusītes. Man gribās attiecības ar kādu, jāmācās- bet nespēju koncentrēties. Domāju pie sevis, ka 18 gadi un vēljoprojām jaunava tas liekas, ka būs mūžīgi un pati sāku noticēt tam, ka tā arī paliks. Vai manām domām un visam tam ir kāda saikne ar sapni?
64
