Ak, es sēžos uz diētas. Apnika.
Zinu, ka nav labi, bet uz jūniju gribu dabūt nost tos atlikušos kg.
Ēdu veselīgi, sūdus cenšos neēst, bet pēdējā laikā bieži zūd paškontrole un pierijos. Pat ne "sūdus", bet veselīgu pārtiku, pārāk lielos apmēros, līdz ar to svars nekrīt + pa retam arī dranķus. Zinot sevi (mēra nezināšana) labāk nelietot vispār.
Skrienu + spēka vingrojumi. Daudz sportoju, ļoti patīk. :)
Jau nelielu sešpaku varu sataustīt, tikai dēļ liekās tauku kārtiņas redzēt neko no tā īsti nevar.
Bet nu jābeidz RĪT. zb citādi. Agrāk nebija problēmas, nēedu tik lielas porcijas utt, citreiz dienā tik brokastis ēdu (kas nav labi), bet mierīgi nodzīvoju visu dienu. Vai nelielas porcijas.
Tad sačakarējās prāts + sāku ēst kvantumos, izstaipīju kunģi. Un tagad ir kaut kādas mentālas problēmas uz to ēdienu.
Besī.
Un mani pat tā neuztrauc mans izskats, bet gan tas, ka raksturs tik vājš, ka nevaru sevi iegrožot pietiekami, ka padodos. Zinu, ka varu būt labāka.
Gribas sevi iemest mežā uz mēnesi, lai man nāktos būt stiprai, lai nāktos pašas spēkiem izdzīvot.
Sapurināt sevi, iepļaukāt un pateikt "Saņem, sieviete, sevi rokās. Cīnies. Un NEKAD nepadodies"
:D