Neciešu tos retos brīžus, kad uznāk šī sajūta- apsēdies, apkārt troksnis.. Vai arī galvā troksnis. Skaties vienā punktā, bilde izplūst. Kāds kaut ko jautā, bet tu nesaproti, ko un kāpēc. Kāpēc te vispār sēdi, priekš kam tas viss. Spiedīga sajūta kaut kur iekšā, noteikti ne uz orgāniem. Līdz ar apziņas sajūtu pazūd jēga visam. Kādu mirkli pamokies, lai neieraktos zemē, norij kamolu, tad viss pamazām pāriet. Aizej savās gaitās it kā nekas nebūtu bijis.
Neesmu sapīpējusies :D Nepatīkama pēcgarša pēc kārtējās "dīvainās sajūtas".
priecājies, jo vismaz personīgi man, ir ļoti grūti noķert tādu sajūtu, it kā apkārt nekas neeksistētu, "ieiet sevī", vai es nezinu, kā lai pasaka :D ja to māk attīstīt, tad varu brīnumainas lietas uzzināt ;)
537
