Saldumatkarība?

Vaniļa,

Man šķiet, jo vairāk Tu sevi ierobežosi un uzskatīsi, ka saldumi ir grēks, jo grūtāk Tev sevi kontrolēt. Protams, ka lielā šokolādes tāfele dienā nav normāli, bet nevajag krist galējībās.
Saldumu vēlme ļoti bieži ir kompensācija mīlestības/ vajadzības sajūtas trūkumam, piepildi savu dienu ar aktivitātēm, nav obligāti jāpārpūlas sportā, ievies vēl kādu hobiju, piepildi savu ikdienu un pamazām tā vēlme sakārtosies.

Sev saldumus ļauju un nav ne prātā atteikties no garda kūkas gabaliņa, ja man tas sniedz tādu garšas un emocionālo baudījumu. Tikai ar mēru :)

Cecīlija
Tāpēc, ka saldummānija neaprobežojas ar pāris šokolādes gabaliņiem. Šokolādes tāfelīte pazūd stundas laikā (vēl piedomājot visu uzreiz neiestūķēt mutē). Un parasti pēc šokolādes seko vēl kāds našķis. Kad nedabū saldumus tad ir lomkas un visticamāk pāris minūtēs esmu jau ceļā uz veikalu. Ja esmu iedomājusies, ka es kko gribu un veikalā tieši tā nav, nāk raudiens. Ja nedabū neko saldu, tad ir tukšuma sajūta.
Jā tiešām izklausās pēc pilnībā normālas uzvedības..
Citiem to nesaprast, tāpat kā es nesaprotu kā var pīpēt vai dzert.
Un kā tad tas neietekmēs veselību- svara pieaugums, celulīts, vitamīnu trūkums (jo neko veselīgu sevī nevar iedabūt), ādas stāvoklis.. viss organisms cieš no tā, ķermenis nav paredzēts tādai pārtikai.
Un nejau cilvēks norijas saldumus tāpēc, ka ir laimīgs

Cecīlija, mēs uz viena viļņa. :)

agnese

Nav tādas saldumatkarības kā atkarības. Mēs to tā tikai nosaucam. Bet reāli, ja tu aprij kaudzi šokolādes tev vnk ātri vien paliks slikti. Un cik ilgi organisms pavilks tādu pilnīgu bezmēra cukura iebrukumu
Tā nav atkarība tā ir vnk kautkādu emocionālo problēmu kompensācija

Oficiāli nav atzīts, ka pastāv tāda saldumu atkarība, bet saldumi aktivizē smadzenēs tos pašus centrus ko narkotikas.

Es arī sevi mocīju necenšoties neēst saldumus un katrā iepirkšanas reizē neiztērēt 7-8,- Ls tikai par salumiem. Nespēju paiet garām saldumu plauktiem. "Nu tikai 3 šerbertus" , "1 sokolādes tāfelīti" , "Sausās brokastis" U.t.t. Bet tas bija līdz brīdim,kad uzzināju,ka gaidu meitiņu. :)

Tad jau cukuru vispār nelietot?

Resp., tas ka aktivizē tos pašus centrus neko nenozīmē. Nozīme ir tam, ka tādas atkarības nav. Ir tikai pārmērība. Līdzīgi kā iepirkšanās un citas lietas.

Vajadzētu tādu grupiņu - Anonīmie Saldumu Ēdāji.. :D

Ja jau saldumatkarības nebūtu - proti, tā būtu vienkārša iegriba, ieradums - tad ar ko izskaidrot, ka cilvēkam, kurš nav dabūjis neko saldu, uzvedība ir tāda pati kā smēķētājam, kurš netiek pie savas cigaretes? īgnums, viegla aizkaitināmība, depresīvs noskaņojums..u.t.t.
Skatījos youtube daudz zinātniskos materiālus par šo tēmu - tā IR atkarība.

Atkarība ir nopietna lieta. No saldumiem cilvēki necieš tik ļoti.

īgnums, viegla aizkaitināmība, depresīvs noskaņojums

Tu nevari būt īgns no tā, ka nedabū saldumus. Visdrīzāk ka tavs īgnums ir izskaidrojams ar kādu citu problēmu.

Tā nav iegriba, tā ir pārmērība. Iztērē naudu pie psihologa, nepērc šokolādi!

Anna, kādēļ cilvēks nevar būt īgns saldumu vēlmes dēļ? Izskaidro.

Winterra, tāpēc, ka paroc dziļāk sevi. Izklausās pārāk no bērnības - "es gribu saldumus, esmu īgns, ja tos nedabūju."

Anna, tas īgnums izpaužās tā, ka neko negribās darīt, visi kaitina, vienalga ko kāds pateiks - uzreiz dusmas.

Atļaušos pilnīgi nepriekrist tam, ko teici, Anna. Tad jau narkomāns arī ir vienkārši bērns, kurš spārdīsies ar kājām pa veikala grīdu, jo nedabūja kārtējo devu..

piekrītu Winterra.

Man arī garšo saldumi. Pārsvarā gribas ēdienreizes noslēgt ar kaut ko saldu, tā ir vienmēr un tā arī daru, savādāk esmu neapmierināta :D

Izgāju cauri tieši šim pašam.
Galvenais ko varu ieteikt - ēd! Ilgu laiku badojos, nokritos svarā, sāku rīt saldumus, pienāca 6kg klāt. Nu un kas! Bet es biju priecīga un smaidīga, nevis badojoties vienmēr neapmierināta un īgna. Ēdu nedēļu no vietas saldumus, neko sev neliedzu, bet tagad kad atkal ēdu normāli un veselīgi, saldumus nemaz tā neprasās. Šodien apēdu 7 cepumus. Vakar daaaudz vairāk. Un priecājos, ka šodien tik maz. Nekad domās neko sev neaizliedz. Ja visu laiku domāsi - nedrīkstu ēst saldumus, nedrīkstu!, tad protams, ka norausies un sāksi noēst visu, kas atrodas mājās.
Un vienmēr ''domā caur vēderu''. Ieklausies vēderā. :D Ja gribās ēst, tad ēd, kaut vai tos pašus saldumus. Bet ēd līdz jūties paēdusi. Nevajag pārbāzties. Galvā jau vienmēr būs - ojj, gribās šito un to, nu taču vēderā vēl vieta ir, davai apēdīšu!. :D

Veiksmi!

Mazliet par cukura ietekmi uz veselību un mazliet par atkarības pusi.
http://www.cbsnews.com/video/watch/?id=7417238n

Un tie kas saka, ka nevajag censties attiekties no saldumiem... vai tiešām? Ja negribas veselu ķermeni, varbūt.