Par ceļojumiem

Ceļojuma laikā svarīgas ir iespējas izbaudīt konkrētās valsts noskaņu, tradīcijas, sabiedrību. Krodziņi ar nacionāliem ēdieniem un priekšnesumiem, valstij raksturīgie izklaides pasākumi, festivāli, dažādi tirdziņi. Arhtektūra un muzeji ļoti minimāli. Pavasarī ar visu ģimeni bijām Maltā. Pirmā ceļojuma daļa bija lieliska - mūs vadāja pa dažādiem ciematiem, vietējiem tirdziņiem, bijām galvaspilsētā 1. maija svētkos, ikgadējā Ziedu ballē. Šie pasākumi tiešām ļāva iepazīt vietējo cilvēku dzīvi, intereses. Un tad sākās ceļojuma otrā daļa - arhitektūra un baznīcas. Uz beigām mēs pat vairs iekšā objektos negājām, jo nebija ne spēka, ne vēlēšanās klausīties padsmitās baznīcas vēsturi un jau desmitā žoga izcelsmi. Teikšu godīgi - neatceros nevienu arhitektūras objektu, par kuru mums stāstīja, toties atmiņā ir palikušas lieliskās emocijas, ko sagādāja uguņošana, kaulēšanās tirdziņā un jauko nieciņu iegāde, izbrauciens ar tradicionālajām laiviņām, nacionālie ēdieni un jaukie cilvēki.

Man 25.

25
Ceļojumā svarīgākais ir iepazīt vietējo kultūru un sparast kā cilvēki dzīvo. Grupu braucienos nebraucu. Braucam ar draugiem. Mūsu ceļojumi ir parasti diezgan nogurdinoši (fiziskā ziņā) - daudz apskates objektu, maz glēts, maz ēsts.

parasti koncentrējamies uz dabu, ārpuis pilsētām, mazajiem ciematiņiem, lauku reģioniem - mazāk pilsētās. Mēģinam novirzīties no ierastajiem tūristu maršrutiem, lai izbaudītu patieso valsts gaisotni (dažkārt ne tajā labākajā nozīmē - piem. Venecuēla :D ).

Ja tā īsumā (uzskaitot) - svarīgākais ir šādas lielas:
1) laikapstākļi (silts + nelīst) - 50% no tā, lai ceļojums izdotos;
2) kompānija (jābūt labākajiem, kas nečīkst, neīd);
3) vietējie cilvēki (mēs parasti novērtējam kādi viņi ir - ja ir atsaucīgi - parasti izveidojas labs kontakts un tas, protams, ir patīkami)
4) ainavas (daba + arhitektūra);
5) vietējie tirdziņi, vietējā pārtika (svarīgi,lai kaut ko var nopirkt un apēst. Dažkārt gadās, ka no vietējās virtuves nekas nav ēdams);


Noteikti neinteresē:
1) muzeji;
2) kaut kādi n-tie gidu stāstījumi (ja vien gids nav vietējais "parastais" cilvēks, tad gan var kaut ko interesantu uzzināt;
3) apskatīt n-tās vienādās pilsētas (var jau mazliet paskatītīties, bet man vajaga dabu un tās visus brīnumus)

ai - ceļojumi man ir dikti mīļa tēma... es te varētu runāt un runāt...

Ja šādi raksta visas 25gadnieces, tad gadus metu malā :D Ļoti izsmeļoši, paldies.
Par vietējiem gidiem, kas ir tas, ko parasti gribas no viņiem sagaidīt?

mani noteikti interesee -
*vieteejaa virtuve, tradicionaalie eedieni, baari, krodzini un arii dargie restoraani.
* arhitektuura, pilis, bazniicas
* dabas apskates objekti - uudenskritumi, alas, utt...
* labs laiks :D
* vieteejie veikalinji, tirdzinji
* cilveeku mentalitaate
*makshkereeshana, peldeeshana, un veel kaadas vieglas aktivitaates ir forshi


noteikti neinteresee :
* gidi, vispaar besii, nekad neizveelos ekskursijas ar gidiem, lielaakoties info pie objektiem ir pieejama, arii bukletos, plus internetaa, esmu pieradusi pati plaanot savu laiku, ja patiik uzkaveeties ilgaak, nepatiik - iet uz citurieni,nevis veel pusstundu noklausiities gida vaavuljoshanaa, kas parasti ir iemaaciita no galvas un nekaa no savas personiibas tur nav.
* parasti neinteresee muzeji (ja vien nav kas ljoti originaals)
muzejs+gids=neizdevusies ekskursija (beerniibas trauma) :D
* neinteresee politika, valsts populaarie cilveeki, es baudu dabu, arhitektuuru, bet cilveeki mani neinteresee, iznjeemums, vieteejo dziive, virtuve, parazhas...
* nepatiik, ja ir auksti un ir jaatuntuljojas
* nepatiik, ka nesaprotu vieteejo valodu :D

man 25, viiram 30, vinjam viss tas pats, plus veel vinjam patiik aktivitaates, uzliist kaadaa kalnaa, trakot ar uudensmochiem utt, bishku smagaaki varianti par maneejiem, jo es braucu vnk fiziski atpuusties

no gidiem sagaidu šādas lietas:
1) diskusijas par politiku (Ķīnā un Venecuēlā šis faktors izpalika :D :D :D )
2) informāciju par izglītības sistēmu
3) informāciju par nodarbinātību un atalgojumu
4) kaut ko interesantu no cilvēku ikdienas, tradīcijām un kultūras (nevis sausus faktus, bet paša cilvēka (varbūt subjektīvo, bet tomēr)) redzējumu;
5) ar neoficiāliem "giediem" viemēr var sarunāt apskatīt kaut ko, kas varbūt nav paredzēts standarta tūristiem ...
6) protams, mazliet vairāk par pašu cilvēku.. ko dara ikdienā, kas patīk/nepatīk valstī.. kā ceļo.. utt.

Tā grūti tagad iedomāties.. kad esi ar to cilvēku tiešā kontaktā - dialogs pats no sevis veidojas :)

Mani personīgi vispār nesaista grupu braucieni un gidu pavadība. Mēs kopā ar vīrieti (man 27, viņam 37) ceļojumus plānojam tikai paši. Jo grupu braucienos tu tiec vadāts pa tūristu takām un tur nevar redzēt attiecīgās valsts reālo dzīvi. Un, pat ja ir kāds vietējais gids, kas it kā nevadā pa tūristu takām, tad tik un tā vietējie redz, ka tas ir bariņš cilvēku un saprot, ka tie ir tūristi, līdz ar to attieksme pavisam cita.
Man patīk ceļojumos būt tādai, lai pat nojaust nevarētu, ka esmu tūrists. Tas nozīmē, ka nevelku šortus, botas, kepku un neuzķirinu kaklā fočiku. Man patīk radīt iespaidu, ka esmu vienkārši viešņa.. patīk parunāties ar vietējiem cilvēkiem, paciemoties pie viņiem. Patīķ staigāt pa pilsētu nomalēm, nevis centrālajām ielām. Nobaudīt vietējo ēdienu ēstuvē, kur pusdieno paši vietējie, nevis tūristu ēstuvēs.

Ko es noteikti vēlos ceļojumā:
1) nobaudīt vietējo virtuvi
2) ieraudzīt vietējo modi
3) apskatīt mākslu

Nu tā īsumā..

Mani arī nesaista grupu braucieni un sausi gidu stāstījumi par standarta apskates objektiem.
Ideālākais variants, ja tajā galā sagaida kāds pazīstams vietējais, kurš var parādīt īsto valsti - kultūru, dzīvesveidu, tradīcijas.

Nesaista muzeji (ar retiem izņēmumiem). Patīk izbaudīt vietējo virtuvi - ēdienus, dzērienus. Sajust kā viņi dzīvo, atpūšas.
Piem., Grieķijā aizgājām uz vietējo klubiņu, dejojām pie viņu hītiem, viņi mūs apmētāja ar salvetēm. :D Tūristu vietās nekas tāds nenotika..

Pēdējais spilgtais iespaids - Gruzija! Vietējā virtuve un vīni - izcili! Klaiņošana pa neizcakotajiem Tbilisi kvartāliem, kur tūristi parasti neiet, mazas ģimenes vīndarītavas, kur paši īpašnieki visu parāda, pastāsta, ļauj pamēģināt pašiem padarboties.. Tāds cilvēcisks kontakts dod daudz vairāk nekā ekskursija. Tā kaut kā!

Man 28.

Ok, paldies. Es tikai domāju, cik viegli ir uziet informāciju cilvēkam, kas pirmo reizi brauc uz valsti , neko nezin par nacionālo virtuvi un daudz ko citu... tik vien kā interneta skopā patiesību sakot informācija, par ļoti daudzām valstīm, tām pašām lielajām valstīm..kuras it kā šķietami liekas zināmas... īpašās vietas u.t.t es domāju, ka vietējie gidi īpaši grupu braucieniem ir pat ļoti ideāli, īpašas degustācijas, pārgājieni... tas viss.. sausā informācija parasti ir dabonama no grupas vadītāja. Es arī pati esmu vairāk par individuālu ceļošanu, bet laikam, kad būšu savu vecāku vecumā, man nebūs tik liela vēlme pērties uz savu galvu, bet vairāk ieslīgt grupu braucienā, kur citi cilvēku izplāno laiku, svarīgi kā viņi izplāno laiku, tamdēļ jau sākumā minēju, tāpēc arī ir svarīgi jūsu gadi, kad dalaties viedokļos :)

Nepiekrītu, pilns internets ar informāciju, draugiem.lv teju katrai valstij ir domubiedru grupa ar diskusijām, kurās cilvēki sīki un smalki apraksta savus ceļojumus vai garākas uzturēšanās valstīs. Krievu forumos var visu atrast, tikai jāmeklē.

Nezinu, cik veci Tavi vecāki, bet maniem 40 ar astīti nekad prātā nenāktu grupu braucieni, tā pētīšana, kur, kā, kā interesantāk, utt. pirms ceļojuma ir daļa no visa izzināšanas procesa.

maniem vecākiem ir vairāk kā 40 ar astīti :) Tu jau jauna esi . Vari nepiekrist, bet ņemot vērā savu pieredzi un ceļošanu, internets ir skops... es pati vados ceļojumos sazinoties ar cilvēkiem, kas dzīvo konkrētā valstī, pat pilsētā, jo tieši vietējie pateiks, kur ir jāēd, bet kur to labāk nedarīt, kas ir patiešām vērtīgi apskatīšanai un kas ne... latvieši kas ir bijuši kaut kur, ne vienmēr visu zinās...un negarantē, ka tas ir unikālais no tās valsts. Bet jautājums protams svarīgākais ir cits, lasīt pie tēmas apraksta.

26 g.v.

1. Arhitektūra, apskates objekti, muzeji, pilis - ideāls variants, kad ir iespējams paņemt "audio gidu" un staigājot paralēli klausīties ierakstu. Skaisti parki, strūklakas, mūsu klimatiskai zonai neraksturīgais - palmas, bambuki utml. augu un pat dzīvnieku valsts.
2. Garšīgi un svinīgi paēst. Piemēram, Itālija ir tā valsts nu kur nevar nošaut greizi ar pasūtīto ēdienu, tā romantika, tā "trattoriju" aura ir kaut kas tikai itāļiem raksturīgs. Protams, ir patīkami, kad nevis apēd sazin ko un kur, bet tā inteliģenti un smalki baudi "ēdiena rituālu".
3. Laba viesnīca. Komforts. Ideāls ceļojums man nav iespējams bez labas viesnīcas, nevajag uzreiz 5zvaigžņu, bet pilnīgi noteikti ne naktsmītņu varianti sazin kur.


Ceļojumu laikā neinteresē šoppings. Nezin kāpēc ceļojumu laikā netīkoju tērēt laiku uz veikalu ķemmēšanu, jo to uzskatu par banalitāti, lai arī veikalu un piedāvājumu tirgus atšķirtos. Protams, tas neattiecas uz pārtikas produktu, suvenīru veikaliņiem.

Spotorno, esmu laikam izlaidusies, taču man kā reizi liekas, ka Itālijā labu vietu ir ļoti maz, labu vietu, kur paēst, ko apmeklēt... vairums visiem liekas, ka visur ēdiens garšo vienādi, kaut gan godīgi? Tā nav..visbēdīgāk ir Romā, labāk ir tajās vietās, kuras ir miestiņi, vai mazās pilsētas, vai savukārt tās pilsētas, kas nav tik populāras tūristiem... naski tirogtāji un naudas pelnītāji visi ir, tiesa gan ne paši itāļi, bet arābi.

DIO, jā, es arī runāju par vietējo ēdienu piedāvājumu, ne to, ko piedāvā tūristiem :) Bet mēs jau tādi itāļu virtuves fani esam, ļoooti garšo viņu virtuve :D

Spotorno, atceros kad tiko sāku dzīvot ,tad ļoti kolēģi vadāja pa skaistām vietām, mācīja ēdiena kultūru, stāstīja par jūras produktiem, kā ēst, ar ko, kapēc.. vīni.. tā ir cita pasaule.. tagad liekas, jau vecus produktus pat vairs nav jāosta, pietiek apskatīt, tāpat ar vietām, pietiek uzmest skatu uz īpašnieku un skaidrs vai ēdiens būs labs (tā ir smaga patiesība)

Man interesee arhitektuura utt,bet laikam loti liela interese ir tiesi dziive-iespaids par cilveekiem...!Piemeeram taa pati Francija-tagad domaaju tiesi par to -buutu interesanti paverot cilveekus!Tas pats par eestuveem-pilniigi siekalas mutee saskreeja iedomaajoties visas smarzas kas varetu buut kaut kur Kiinaa,Japaanaa...Liekas,ka gidi vareetu buut loti noderiigi,bet...peec laika tiesi tas ir pilmais ,kas aizmirstas no celojuma...paliek atminaa tiesi tie cilveeki ,eestuves-reaalaa dziive!Piemeeram taadas tiesi man ir atminas par Hannoveru, Londonu,Gotlandi-man atminaa ir palikusi tiesi parastaa ikdiena!

Emmanuelle, oo es tieši to pašu domāju, ka reālā dzīve ir tas, ko tik ļoti kārojas redzēt, padzīvot vienu dienu kārtīgā vietējā ādā. O, man ir idejas.. paldies Tev :)

Mans viirs ir viens no tiem ,kuru pilniigi neinteresee bazniicas !Vins vienmeer smejas,ka Eiropaa taas visur ir gandriiz vienaadas...tad ir pilniigi pret gidiem, grupu braucieniem!Vins vienmeer labaak redz mazaak,bet dara ,ko veelas-nekaadi ,tikos un tikos jaabuut tur un tur ,vinam nepatiik!
Laikam cilveeki ir loti dazaadi!Es muzejus utt ,varu uznemt ar meeru-ja tas iet vairaaku stundu garumaa-galva saak dzinksteet un gribu beegt...!:D

Noteikti nekad nav intereseejusi veikali!Tas nenoziimee ,ka neko neesmu vedusi saveejiem...bet tas ir kaut kas ,kam neesmu pieveersusi nekad lielu uzmaniibu!Tirdzini jaa,veikali -nee!

Ceļojumos mani interesē vide. Respektīvi interesē viss apkārt esošais, tveru katru iespēju, lai saprastu kā dzīvo vietējie, no kā viņi pārtiek, kur izklaidējas un kur dodas brīvdienās. Nepatīk ceļojumi, kuros ir sastādīts ciešs grafiks. Patīk vienkārši aizbraukt un baudīt. Ļauties pilsētai, tās notikumiem, ikdienai. Ja ieraugu kādu, manuprāt, interesantu muzeju, tad ieeju. Ja ieraugu kādu pasākumu, piedalos. Protams, pirms tam arī palasu par konkrēto vietu un palasu cilvēku atsauksmes, bet pamatā tomēr vados pēc savām tā brīža izjūtām. Tikko aizdomājos, ka sabiedrisko transportu ceļojumos izmantoju ļoti reti, vismaz ne lai pārvietotos pilsētas ietvaros. Man patīk staigāt, jo tikai tā, manuprāt, var iepazīt pilsētu tā pa īstam.
Un jā, neatņemama ceļojumu sastāvdaļa ir vietējās virtuves iepazīšana.

Kaut gan esmu krietni jaunāka, atļaušos tomēr atbildēt.
Esmu bijusi ceļojumos ārzemēs (neskaitot Baltijas valstis) ja nemaldos sešas reizes. Piecas no šīm sešām ar gidu. Vienīgā reize, kad nebija gida, bija ceļojumā uz Baltkrieviju, jo tur mēs braucām apciemot radus. Un, lai cik arī dīvaini tas nešķistu, tas bija pats vērtīgākais ceļojums, jo es pirmoreiz guvu ieskatu citas valsts iedzīvotāju ikdienas dzīvē. Iepirkos tajos pašos veikalos, kur viņi, ēdu to pašu, ko viņi. Vienīgais, ko nedarīju - negāju uz kolhozu strādāt, jo tur mūs milicija pat tuvu nelaida, jo bijām no Latvijas. Tas bija patiess šoks mums, kas esam pieraduši teikt, ko gribam, darīt, ko gribam, iet, kur gribam. Šobrīd plānojam līdzīgu ceļojumu uz Kubu - bez gidiem. Vēlamies redzēt Havannu tādu, kāda tā nav redzama parastiem tūristiem.

Grupu ceļojumos mani neapmierina:
1) drūzma - visur jāiet barā, bez tam apmeklē parasti vietas, ka šķiet saistošas vairumam tūristu.
2) laika limits - jābūt visur konkrētos laikos, dienās, viss pieteikts. Tas man atgādina tās šausmas, kad 2006. gadā skrējām 40 cilvēku barā cauri Briselei, lai apskatītu čurājošo puisīti, kas apģērbts Latvijas hokeja izlases tērpā.
3) tas, ka lielākoties nav īstas izdevības tiešām apskatīt vietas, jau augstāk minēto iemeslu dēļ. Es zinu, ka esmu bijusi pie Mulenrūžas... 2 minūtes. Man pat attēls galvā no tās nav saglabājies.
4) nav iespēju apskatīt sev interesējošos obektus. Esot Parīzē, mūsu grupa nobalsoja, ka grib braukt ātrāk uz Vāciju, uz atrakciju parku, nevis iet apskatīt Versaļas pili... tas visu izsaka.

Mans ideālais grupu ceļojums:
1) gids tevi "savāc" lidostā, aizved uz viesnīcu.
2) dienu vai divas notiek grupu ekskursijas pa interesantākajiem objektiem, kur gida skaidrojums ir TIEŠĀM nepieciešams (man, piemēram, Eifeļa tornī gidu nevajag, jo tur augšā viss tāpat ir skaidri un gaiši rakstīts).
3) pēc grupu ekskursijām, gids paskaidro, kā izdevīgāk lietot transporta sistēmu, izdala zīmītes ar viesnīcas adresi un - aidā, dodies dzīvē. Man vajadzētu vismaz 3 dienas tādas, kad es varētu pati iet un nākt, kā man sagribās.
4) pēc tam gids atkal visus sadabū rokā un nogādā lidostā.

Zinu, ka parasti tā tas notiek braucot uz kūrortiem -tevi savāc, aizved uz viesnīcu un dari, ko gribi. Bet es vēl esmu par jaunu, lai dzīvotos pa k;urotiem, vairāk gribas baudīt tieši svešzemju kultūru.