Beeres

Varu pastāstīt no savas pieredze, tas viss notika Valmierā. No sākuma saņēmu no ārsta izziņu par nāves iestāšanos faktu, tad sameklēju mirušās personas pasi. Tālāk es devos uz apbedīšanas biroju un tur iedevu izziņu par nāvi un pasim, jo apbedīšanas biroji var tavā vārdā nokārtot miršanas apliecības un saņemt visus pabalstus. Atrodoties apbedītājā firmā man bija jāizvēlas zārks un krusts, kā arī man tika izprasīta informāciju par runātāju bērēs, mūziku un kapiem kuros apguldīs mirušo. Tad kad visu biju izvēlējusies, darbinieks sazvanīja, gan runātāju, gan kapu pārvaldnieci ar ko es sarunāja tikšanos, lai nokārtotu visas tālākās formalitātes. Pēc tam norunāju kurā dienā man jātved drēbes, lai saģērbtu mirušo. Ierodoties ar drēbēm, man vēl izmaksāja naudu, kas bija pāri palikusi no pabalstiem un izsniedza miršanas apliecību, pabalsta piešķiršanas aprēķinu un izmaksu tāmi par apbedīšanu. 'Tā kā šis radinieks man nebija tuvs, bet neviens cits viņam nebija, tad bēru galdu es netaisīju, bet pie kapličas visi cilvēki kas bija ieradušies tika pacienāti ar glāzi sarkanvīnu un groziņiem gan sāļajiem, gan saldajiem, jo tortes galbalu ir grūti pasniegt tādos apstākļos. Viss man izmaksāja kopā aptuveni Ls 500.Ceru ka vismaz Tev palīdzēs un izsaku līdzjūtību.

paldies par padomiem.

man riebjas,ka pat sada diskusija meitenes var sanaidoties, tas uzreiz parada,kas kuram ir svarigs.

rit jabrauc pec mirsanas apliecibas.

jocigi apzinaties,ka visi reiz nomirst.

Mūsu pusē vienmēr ir bijis tā :
Kad bēru ceremonija beigusies pie kapiem visiem aicinātiem neaicinātiem dala pīrādziņus un salej glāzītē vīnu vai šņabi
Pēc tam dodas uz mielasta vietu visi aicinātie un tur pie galda visi pieceļas kājās un seko pirmā ir vīna glāze, vienalga šoferis nešoferis bet kaut malks ir jāiedzer, tad ir kūkas gabaliņš tad bulijons un tad otrais ēdiens pa kura starpu arī iedzer par aizgājēju utt.

izsaku līdzjūtību, ja kārtosi visu pati, iznāks daudz lētāk.
daudz ko meitenes jau izstāsīja.

Visvieglākais ir tiešām aiziet uz kādu apbedīšanas kantori un viņi visu izdara. Kad man paziņoja, ka pansionātā nomira vectēvs mēs visa ģimene bijām ārzemēs. Sazvanījāmies ar apbedīšanas biroju un viņi visu nokārtoja, saņēma pabalstu, samaksāja pēdējo naudu par pansionātu un visu noorganizēja. Mēs vienu dienu pirms bērēm aizbraucām samaksājām atlikušo summu un iedevām drēbes, izstāstījām dzīves stāstu aizgājēja un vēl citus sīkumus nokārtojām.
Par mielastu pēc bērēm katrs dara kā vēlas un kā ir vēlējies aizgājējs.

chaneley šoreiz kapitāli nepiekritīšu, jo nav tāda "pareizi" vai "nepareizi". mana māte ir kategoriski pateikusi, ka negrib, lai viņu kremē. pateikusi arī, kur viņu jāglabā un kas bērēs jādara. kaut gan viņa vēl ir jauna, viņa man to visu izstāstīja un lika pierakstīt jau pirms vairākiem gadiem, tieši tāpēc, lai es zinātu, kas jādara šādā situācijā. un, manuprāt, ir jācenšās ņemt vērā aizgājēja vēlmes, raksturu, ticību utt, nevis jādara kā ir "pareizi" vai "tradicionāli".'
izsaku līdzjūtību autorei.

Nu manā pusē Vidzemē - vienmēr no sākuma ir Buljons, maza kūciņa un maza glāzīte vīna, un tā bijis vienmēr, vismaz 6 bērēs, kur esmu bijusi.

šitas mums arī.
arī Vidzemē :)

amia, ja ir labs laiks? tev tiešām liekas, ka varētu būt piemērots laiks "piknikam"? man liekas, ka stāvot kapos, kamēr mācītājs runā, tur pusei pirksti un kājas ir atsalušas.

Ja ir labs laiks, var meginat atrast kaadu vecu galdu un turpat kkur netalu paest, nav obligati kafejnica jariko, kaut vai piemeram rupmaize ar desu, cepumi, pašcepta ābolmaize vai kas tamlīdzīgs, termoss, alko, vienreiz lietojamas kruuziites, tas taa iisumaa.

Ticējumi jau ir daudzi un nevar jau zināt, kurš nu ir tas pareizākais.
Bet nu pē pieredzes, visur ir bijis tā, kā Liliii raksta.

Nu manā pusē Vidzemē - vienmēr no sākuma ir Buljons, maza kūciņa un maza glāzīte vīna, un tā bijis vienmēr, vismaz 6 bērēs, kur esmu bijusi.

Riga un jurmala, un vienas beres vel latgale..Visur tas pats.

Un vēl par svecīti, kas deg aizgājējam par godu. Tā ir jāizdedzina līdz galam, nedrīkst atstāt uz galda pusi no sveces. Ja tā nav izdegusi, tad tā ir jāaizved uz kapiņiem un jāatstāj tur, lai izdeg.

Esmu par miršanas un bēru jautājumu interesējusies, t

man nacas onkuli pasai glabat un biju ari vairakas beres. Ta ka zinu no pieredzes.,Ka tas ir realaja dzive.

Sākums bija domjāts, ka tas jau ir pie bēru galda.

Nu manā pusē Vidzemē - vienmēr no sākuma ir Buljons, maza kūciņa un maza glāzīte vīna, un tā bijis vienmēr, vismaz 6 bērēs, kur esmu bijusi.

Ari,bet tas ka skivis un klae ir agazti ta tas ir.Un alko dzer gan.


esmu soka ka kads izdoma mirusajam edienu likt trauka un alko beru mielasta nedzer.PIRMO REIZI KO TADU DZIRDU.

Vectēvam bērēs bija tā, ka mielastā viņa šķīvītis un glāzīte bija apgriezti otrādi. Pie viņa šķīvīša dega svecīte.
Pirmais, ko darījām - izdzērām buljonu un apēdām buljona pīrādziņu. Tad paēdām, dalījāmies ar jaukajām atmiņām par aizgājēju.
Alkohols bija, bet tik daudz, lai nebūtu par daudz. Normas robežās.
Par bērēm sanāca starp Ls1000 un Ls1500. Cilvēki ar 70. Pie galda ap 50.

Varbūt tas vīns un pīrādziņi domāti kā mielasts turpat blakus kapiem, pēc bēru ceremonijas, jo vispirms jābūt tam, un tad visi brauc uz kafejnīcu, uz mājām, kur nu tas galvenas mielasts.Vismaz tā notiek mūsu pusē.

*jo -> jau!

Es par to šķīvi pirmo reizi dzirdu. Nekad neesmu tādu redzējusi bērēs.
Neesmu jo biežs viesis, bet kādās 4 esmu bijusi. Nekur nebija neviens no jūsu rakstītajiem.
Nu izņemot to, ka jāsaka vārdi pirms ēšanas.