Mani nobildinaja pagajusaja Decembri, vina dzimsanas diena. Vina doma bija tada, ka es vinu aizvedu vakarina uz pasas izveleto vietu, bet isteniba ta bus manis izveleta bildinajuma vieta. Man vienmer ir izrakti labakie restorani, bet nu toreiz galigi nesanaca laiks un es pec redzes amines bidijos uz vienu vienu, kas no arpuses izskatijas miligi. Kad at atbraucam uz turieni izskatijas, ka ta bija parasta burgeru ednica. Es jau biju galigi nemieriga, jo nosavu greizi. Bet tad mes atradam mazas durtinas pa kuram ieiet, un peksni attapamies Narnija. Francu restorans, izdekorets ka karalnama, sudraba traukiem, samta galdautiem. Nu pasaka vnk. Un mes tur bijam vienigie. Aj, skaisti jau. Daugs visu dienu kaut ko didijas, bet nu es galigi nenojautu. Tad es vinu apskaut nevareju (jo kastite caur jaku spiedas), tad vins jaku viesmilei nedeva, es nodomaju, ka galigi jocigs. Nu protams, ka apraudajos, kad vins man gredzenu pasniedza, pat nedzirdeju jautajumu un nepateicu JA! Beigas vins protams parjautaja :)
Bet meitenes, neuzspiezat saviem puisiem to gredzenu, jo uzspiests vins jums laimi nenesis! Tam jabut viriesa lemumam, jo ta ir liela atbildiba, kas guldisies uz vina pleciem, rupeties par gimeni. Tam janak n sirds dzilumiem un diemzel loti daudzi virieshi to dara, lai tik nekapa smadzenes.