Tām,kuras dzemdēja

ak dievs....

a, nevar vidu dienu neko neēstlai kakas nenāk ārā?

*visu

Man arī nevajadzēja taisīt nekādu klizmu. Principā ir tā, ka tad, kad sākas dzemdības tad sagribēsies pa lielam un pati aiziesi un visu izdarīsi bez nekādām klizmām.

tu taču nezini, kurā dienā un cikos tev bēbis piedzims :) tas var notikt prakstiski pāris h laikā ;)

koshlene

Ir ir tāda sajūta...

Mana māsa arī ir pozitīvais piemērs - ar vīru izstaigājās pa veikalu, iepirkās un brauca mājās taisīt vaakriņas. Virtuvē māsai nogāja ūdeņi un tad brauca uz slimnīcu. 18.00 bija slimnīcā un 22.00 mana krustmeita bija klāt :)
Jā, māsa teica, ka sajūta, kad mazais nāk ārā, ir it kā kakātu, bet to "kaku" nevar apturēt :D

Uj, par to kakāšanas sajūtu, nez kapēc gāju uz tualeti, reāli sapratu, ka kakāt netaisos, bet gāju, tad sāka sāpēt, knapi uztusnīju no poda, tā vairākas reizes. Tad vecmāte teica- ja ir sajūta, ka vajag stipri kakāt, tad lai saku, atbildēju, ka jau vajag :D

Tizli bija tad, kad kontrakcijas uznāca, tajā brīdī, kad sāpēja, atspiedos pret gultas malu, a tajā brīdī jāguļ un pie aparāta pieslēgta, kas laikam tos sāpju viļņus mērīja un pat piecelties īsti nevarēju, mokas. uz bumbas galīgi nebija ērti, nesaprotu, kā citām ir ērti...

Man deva smieklu gāzi, nez, gan jau, ka palīdzēja :)

Tām kurām patīk šausmu stāsti... man vēl sanāca vemt vairāks reizes no sāpēm, labi ka draugs bija ar mani un pēctam atnesa šoķenes uzēst, jo neēst arī nevar spēka nav... pēc tam gan dakteres sarāja kašokolādes nevajag jo mazais būs jābaro ar krūti un ja nu viņam alerģija utt...

Šausmas..

Šausmas ta šausmas, bet ja tā pa lielam ņem, tās tak tikai dažas stundas, nu labi varbūt diena, bet uz visas garās dzīves fona sīkums... toties man tagad ir kolosāls bērns kurš sēž blakus un kamēr šo rakstu skatās Smurfus. Nespēju iedomāties vairs sevi bez bērna.... Jau pāris dienas atstājot pie omes man paliek skumji un pietrūkst, ka nav kas mani apskauj un pasaka, ka esmu mīļākā mamma pasaulē :D

Uj, bet zinu gadījumus, kad ne no sāpēm, bet vnk. kontrakciju laikā nelabi paliek, pat uz galda esot izvemjas.
Nezinu, nekam nevajadzēja iznākt, bet, ja man kopā ar mazo kas vēl tur izspiedās, tad nepamanīju, bet tas ir dabīgi :)

ajjjj Roxy, kā es tevi saprotu :)

Es ar nevaru iztēloties savu dzīvi bez sava mazā rakara :)

Nu tā jau ir...tas tik tāds nieks vien ir..un reāli padomājot, visas mēs tā spiestas ārā..:D domāju,ka bērniņš atsver visaas tās mokas. tāds mazs, rozā kamolītis..:)
1x skatamies Nozieguma skeletu,kā Kauliņš stallī dzemdē..(paši esam domās par mazuli) jūtu,ka manējais mani sagrābj cieši, cieši un saka - tas laikam ir ellīgi sāpīgi. Tu varēsi?
un tas tā mīļi....sievietes dzemdē gan 5x, gan vecos laikso i` 12 bērni bija. Ja jau tas būtu kaut kas neizciešams, tad bērnu nebūtu :D (jā. tā ir tā doma,ar kuru es sevi mierinu:D)

Ak Dievs! Nopietni ??? Spiežot mazo var arī apčurāties un apkakāties ? :o Aaaaak Dievs! Man trauma!
Cik gan sievietes ir spēcīgas! Ja vien vīrieši to visu zinātu ! Lielums pat neko par to negrib ne dzirdēt! Ņuņņuki :D

Roxy, man ziņkāre - kāpēc nakts pēc dzemdībām bija trakāka par pašām dzemdībām? :D

Lolita - kā esmu lasījusi, uz grūtniecības beigām jau tik grūti paliek staigāt ar lielo vēderu, ka vairs nevar sagaidīt, kad viņš būs laukā :D

Nu jus te sarakstijat :D
Man jau bailes ir pamazam pargajusa,nelasu sausmu stastus interneta. Kad lasiju,tiesi bail ari palika.

Lielākā vēlme,ko es gribētu - būtu,lai man vīrietis blakām ir...tieši dzemdībās nē, bet visu laiku pirm, un visu laiku pēc..tas ir iespējams?