Tām,kuras dzemdēja

Jā,man no attieksmes ar bail. Uz usg kad gaju,tas bija arprac,izturejas ka pret kkadu meslu.

Mi Amor, es ilgi nevarēju atkopties, bet kā jau teicu citās diskusijās - neesmu sportiska, maz kustos. Tā arī bija mana lielākā problēma dzemdējot, jo man nebija fiziskās izturības to paciest.
Meitenēm, kas vēlas bērnu, man ir viens ieteikums - sportojiet un ēdiet veselīgi! Arī grūtniecības laikā var sportot, protams, tas jādara uzmanīgāk, jāveic konkrēti vingrinājumi. Neskriesi jau maratonu ar punci. Bet tiešām- sportojiet, ēdiet un atkal sportojiet, aiztaupīsies daudz krenķu.

Piekritīšu Ancei par vingrošanu. Es daudz staigāju un veicu grūtnieču vingrojumus, kā rezultātā jutos labi un ātri atguvu gan formu, gan pašsajūtu. Arī pēc dzemdībām diezgan ātri atsāku vingrot mājās.

meitenes es īsti neko nezinu par ķeizaru, kā tas notiek? vai paliek rētas, dikti redzamas? vai sāp , kas un kā?

puķainā - notiek tā,ka ieved operāc. zālē, ielaiž anestēziju, pirms tam atsāpinot, apgulies, tev aizklāj paladziņu priekšā, lai neko neredzu un dr sāk darboties, 20-30 min laikā viss tiek izdarīts,ja nav komplikāciju, mazulis ir ārā apm 5 min laikā :)
rēta ir redzama jā, bet dikti ieverot to nevar gan, plāna svītriņa, kā diegs..un par sāpēm, tas jau subjektīvi, pirmajā dienā špricēs pretsāpju zāles, tad jau viss ok..

Zinu meiteni, kurai pēc ķeizara palika liela un nesmuka rēta. Pati viņa teica, ka tgd esot kauns būt plikai vīra priekšā. Citai atkal rēta paliek nemanāma. Taču viens ir skaidrs, rēta sāp un dzīst ilgāk nekā dzemdējot dabīgi, protams, ja nav komplikāciju. Es labāk izvēlos otro variantu.

jā, ļoti retos gadījumos tā varot būt, bet to,ka veidosies tādas rētas varot pamanīt jau no bērnības, organismam vienkārši ir tendence veidot keloīdas rētas.
Un par to dzīšanu..normā diegu uzsūkšanās, rēta pēc ķeizara sadzīst 7 dienu laikā, nu protams pēc tam mēnešus divus tāpat jābūt uzmanīgai.

..Bet vispār autore neprasīja, ko labāk izvēlēties dzemdības/ ķeizars, jo ir skaidrs,ka dzemdēs dabīgi, tāpēc nav jāuzsāk šķēpu laušana izvēlē dzemdības vs ķeizars..

Domāju, ka mani nozākās, bet pēc šīs diskusijas man vēl kādu laiku bērns nebūs.

Es gan ļoti, ļoti gribu bērnus. Nebiedē mani nekādi šausmu stāsti. Bet pagaidām nevar censonēt, jo septembrī 10. nedēļā bija MA, un jāgaida pusgads tagad :(

ķeizers atkarīgs no ārsta,kas to veic, paziņai tādu ķeizetu veica- pēc tam 6mēn mocījās,jo rēta sturoja, sulojās, beigās bija uz plastisko operāciju jāiet,jo vēders no rētas kā pēc kara izskatījās, citreiz rētu pat pamanīt nevar.

Man Cēsu slimnīcā paveicās gan ar ārstiem, gan māsiņam, izbaudīju visas ārstu/māsiņu maiņas, ļoti labi darīja savu darbu- palīdzēja, atbalstīja, izstāstīja visu, parādīja, pat pieskatīja mazo kamēr biju dušā vai pusdienoju, jo sākumā puika nebija nekāds dižais gulētājs, drīzāk ēdājs, visu dienu varēja pie krūts nogulēt. Mēs gan bijām vienīgie visā nodaļā, varbūt tāpēc ap mums dikti čubinājās.

Pašas dzemdības ar bija ok, viegli iznāca ārā, plīsumu nebija. Brīdis pirms spiešanas gan tāds baiss likās, ritīgi drebuļi bija, likās ka mirstu :d Bet kopumā vismaz manas dzemdības bija vieglas..

Lipsy, kāpēc lai nozākātu? Tas ir pavisam normāli :) Es ļoti labi saprotu, ka no malas, visu lasot liekas kkas briesmīgs, šausmīgs un ļoti sāpīgs, daļēji tā arī ir, bet nevajag uz to iespringt :) Tajā brīdī ļoti daudzas lietas ir un liekas pavisam normālas, lai gan lasot nevarētu iedomāties neko briesmīgāku :D

Par ķeizaru runājot, tiešām nepatiekšu, vai rētas dzīšanas ilgums un komplikācijas ir atkarīgas no ārsta. Man personīgi liekas, ka tas ir no ķermeņa atkarīgs, jo rētas mēdz suloties, nedzīt, jā, to zinu. Tad jau, ja pēc dabīgām dzemdībām veidojas iekaisums, tad vainīga vecmāte, kura pieņēma dzemdības, tas tā, tīri manas domas.

par drēbītēm paņem 2izmēru drēbītes, mazākas un lielākas, paziņai puika piedzima 62cm pie 4kg, dzemdību zālē vīrs ar māsiņu visas mērijuši nekas nederēja, man bija 2izm drēbes, standarta un lielāks,jo jau prognozēta lielu bebeni. Kaimiņienei savādāk viss par lielu meitniān 2,8kg un 48cm

vaboleens
62cm?? šausmas. Man jau manējā likās daudz lielāka par standartu- 57cm, 56. izmērs bija par mazu...

Zinot sevi un savu taisnības panākšanu un kasīšanos, tad es vienkārši pateikšu tām māsiņām un ārstiem, kas man kaut ko uzbrauktu, lai tur muti, ja ne iesūdzēšu visus, jo nav ar mani kā ar topošo juristi strīdēties, jo pašlaik man vēl ļoooooti patīk strīdēties. :D

Tak vajag normāli pateikt acīs tam personālam, lai dara savu darbu un nekunkst, ka vēl nezini, vai šie pie tevis nenonāk kādreiz pēc polīdzības.

Un vispār man arī tagad ātrāk gribas būt stāvoklī, bet nu man vēl laiks jāpagaida, jo drīz tikai sākšu attiet no OK.

Dzemdību laikā nez vai būs spēks un vēlme ko skaidrot, bet pēc tam- ar kādu attieksi būsi, tādu saņemsi pretī... Protams, var pēc tam iesniegt sūdzības par personāla attieksmi, lai pēc tam vadība izskata, bet visu pārsvarā noveļ uz sakāpinātajām emocijām, ka nekas tāds nav bijis dzemdētāja pārpratusi utt. Jā, no vienas puses, tad ir ļoti noderīgi, ja dzemdībās piedalās kāds tuvinieks, tad mazāk rupjību atļautos un būtu arī liecinieks, ja nu kas.

Es nesaprotu sevi, kāpēc man lasot visus šos stāstus un vēl iepriekš dzirdētos nav bail no tā visa un tāpat gribas būt stāvoklī, dzemdēt un audzināt bērnus?
Citām ir tik ļoti bail, bet man nav

man tas pats. :) Es jau vidusskolas laika visus šos "briesmu" stāstus salasījos, un bail man nav. Vienīgais, kas uztrauc vai savilksies puncis pēc dzemdībām, pārējais pupu mizas.

Lilli - kā tas ir - atiet no OK? Cik ilgs laiks paiet?

Jā, es arī lasu, un man nav bail. Neskatoties uz visu, gribu reiz būt mamma.