Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

kad zūd jūtas un ir siena..

 
Reitings 4
Reģ: 29.10.2012
Vēlētos dzirdēt kādas pieredzi, padomus.

Man ir attiecības jau 4 gadus. Pirms gada izsķīrāmies, jo viņš mani piekrāpa, bet pēc kāda laika atkal sagājām kopā. Biju ļoti laimīga, bijām abi daudz ko apdomājuši, kamēr bijām šķirti. Bet mani tik ļoti sāpināji ši krāpšanas fakts, es viņu grauzu par to, regulāri pārmetu, pieminēju.. Kļuvu slimīgi greizsirdīga, spiegoju viņa darbības internetā, ar aizdomām izturējos pret katru viņa kolēģi, kursabiedreni... Tagad nožēloju, ka biju tāda muļķe un neatstāju pagātni pagatnē! :( Visi Šie pārmetumi no manas puses turpinājās pusgadu, bija tik daudz strīdu - par to, kas bijis pagātnē, par to, kad biju greizsirdīga. Draugs bija pacietīgs, lūdza man to nedarīt... Tagad pēdējo 3 mēnešu laikā ir tā, ka viņš saka, ka starp mums esot izveidojusies tāda kā siena, ka šie pārmetumi ir atgrūduši. Ka viņam ir ļoti svarīgi, bet šajās attiecībās nejūt, ka uzticētos.. Pēdējā laikā es arvien mazāk pārmetu, cenšos sevi apvaldīt. Kad nestrīdamies, ir tik jauki kopā. Vai vispār ir iespējams šādās attiecībās cerēt, ka varētu nozust tā siena un atjaunoties siltās jūtas, kas bija pirms tam? :( Es apzinos savu vainu un muļķību, bet nevaru pagriezt atpakaļ laiku un izmainīt kaut ko! Man šis cilvēciņš ir ļoti svarīgs. Tās, kuras ir krāptas, varbūt sapratīs, kā pēc tam var justies, cik nedroši... Kā lai samazina to sienu starp mums? Daudz domāju, vai izturoties mīļi un netaisot skandālus ar laiku viss atgrieztos vecajās sliedēs vai arī viss jau ir zaudēts.. Būtībā es viņu arī saprotu, kāds gan pamatojums varētu būt, lai būtu kopā ar tādu kā es - pārmet, visu laiku sakata krapšanas.. Man ir kauns par savu rīcību, tikai tagad saprotu, ka viņš ir pārguris no tukšiem apvainojumiem un neuzticēšanās... Esmu neziņā, ko darīt.... Būt kopā un dot no avas puses maksimāli visu pozitīvo vai pašķirties... Otrais variants mani biedē, jo pēc ilga konfliktu perioda varētu būs, ka kopā nesaiet. Bet es nevēlos zaudēt šo cilvēciņu, manī ir liela cerība, ka varēšu izlabot savu kļūdu :(
29.10.2012 13:45 |
 
Reitings 8272
Reģ: 29.01.2009
principā pārrautā auklā mezgls vienmēr būs.
tu tāpat viņam nekad nepiedosi krāpšanu. pat, ja tu noklusēsi savas šaubas, tāpat tas tevi grauzīs un vienā reizē tu uzskaitīsi visus viņa iespējamos krāpšanas veidus.
aj, labāk šķiries. ja ir jau tevi piekrāpis, var piekrāpt atkal. kāds bija viņa krāpšanas iemesls?
29.10.2012 13:50 |
 
Reitings 731
Reģ: 31.10.2009
zvnh- Pirms atsāki attiecības ar vīrieti, kurš Tevi krāpis vajadzēja padomāt vai spēsi samierināties un aizmirst viņa neuzticību. Viss, ko tagad vari darīt, ir censties mainīt savu attieksmi un kaut kā mēģināt atkal uzticēties, bet, ja to nespēj, tad vienkārši palaid vaļā šo cilvēku. Nemoci sevi.
29.10.2012 14:16 |
 
Reitings 865
Reģ: 13.08.2012
Es uzskatu, ka šeit svesu cilvēku padomi ir lieki. Katram pašam, diemžēl, mums jaizlemj par savam attiecibam, jo tikai mēs pashas zinam, kādas tās ir.
29.10.2012 14:36 |
 
Reitings 8407
Reģ: 29.01.2009
Arī es uzskatu, ka krāpējam var piedot tikai tad, ja pati spēj pāriet krāpšanai pāri, un azmirst to nekad vairs nepieminot, izskatās, ka tu to neesi varējusi izdarītm, tāpēc šaubos, ka tur var ko saglābt, jo tev vienmēr būs iekšā tā sāpe, ka piekrāpa.

Nu vēl var mēģināt visu vērst par labu, bet tad tiešām jāaimirst šis sānsolis un nekad to nevar pieminēt, lai arī kāds būtu strīds.

Es uzreiz pasaku, ka tā nevarētu, tāpēc zinu, ka otrajai iespējai vairums gadījumā nav jēgas, ja meitene tikai zāģē - nu kas tās par attiecībām.
29.10.2012 14:41 |
 
Reitings 8189
Reģ: 02.02.2010
vienīgais ceļš ir piedot , ja gribi būt kopā un arī ja negribi
29.10.2012 14:42 |
 
10 gadi
Reitings 4942
Reģ: 18.10.2009
pats jau vainīgs vien ir-vajag savu bikšu iemītniku savās biksēs noturēt
29.10.2012 14:49 |
 
Reitings 844
Reģ: 29.01.2009
Uzticēšanās ir pamatu pamats. Bez uzticēšanās mīlestība nav iespējama, tikai kaisle vai atkarība. Nav nekas tāds, ko nevarētu piedot, kam nevar tikt pāri, kamēr no attiecībām nav aizgājušas divas lietas - uzticēšanās un cieņa. Ja Tev TIEŠĀM(tiešām?) šīs attiecības ir svarīgas, vajadzīgas, labu nesošas, redzi jums abiem nākotni, tad, man liekas, ka Tu sāc no nepareizā gala. Ok, noturēsies, nezāģēsi 2 nedēļas, bet ka aizturētais ies vaļā+nemitīgā kontrole - pati pārvērtīsies par nervu kamolu, turklāt nemitīgi domājot, vai tik es kaut ko ne tā, mērīsi attiecību temperatūru utt. - saiesi sviestā pavisam. Paļāvību pati sevī mēģini attīstīt, sajust sevi bez viņa, pakaifot pati par sevi,sajust sevi viņa acīm - cik Tu esi brīnišķīga. Nu kau vai drusku attālinies no viņa, lai varētu atkal satuvināties - kā pirmo reizi, no tīriem pamatiem. Izliet to netīro ūdeni, lai varētu ieliet tīru.
29.10.2012 14:54 |
 
Reitings 3615
Reģ: 01.09.2009
Piedot to faktu ir iespējams, bet nekas tev nepalīdzēs šo faktu izmest no galvas. Tā neuzticēšanās uznirs ikreiz, kad jutīsies apdraudēta. No tāda skatu punkta šķiet labāk iet katram savu ceļu, jo pēc rakstītā nešķiet, ka būtu gatava piedot - citi cilvēki to tā arī nekad neaizmirst.
29.10.2012 14:58 |
 
Reitings 170
Reģ: 31.05.2012
Es domāju, ka Tev ir tiesības būt greizsirdīgai un viņa
pienākums ir darīt VISU iespējamo, lai Tu tāda nebūtu. Cita runa
būtu, ja tas būtu bez pamata, bet, ja viņš Tevi ir krāpis, tas tikai ir normāli, ka esi greizsirdīga.
Un tam vajadzēs ilgu laiku , lai pilnīgi spētu viņam piedot, bet viņa pienākums ir pierādīt un atjaunot uzticību sev. JA kautko dari ir jāsaprot sekas, jautājums ir vai viņš ar šīm sekām grib cīnīties.
29.10.2012 15:03 |
 
Reitings 844
Reģ: 29.01.2009
mīlīte, ja Tev sāk riebties tā neirotiķe sev blakus, Tu nevari sevi piespiest sev iestāstīt, ka Tev to vajag, jo pats esi krāpis. Ja es skatos uz sievieti un viņu vairs negribu, nu kāda tur vairs daļa tiesībām un pienākumiem. Ne jau uz šādiem pamatiem harmonija veidojas. Jā, vīrietim ir jārēķinās ar sievietes traumu, bet sievietei ir jārēķinās, ka tas var arī konkrēti pieriebties. un ko tad? tad toč vairs neko. viens traumēts, otrs šīs traumas nogurdināts.
29.10.2012 15:12 |
 
Reitings 844
Reģ: 29.01.2009
.....un aiz bēdām piekrāps atkal:D
29.10.2012 15:14 |
 
Reitings 385
Reģ: 29.01.2009
Es arī krāpšanu nekad neesmu spējusi ne piedot, ne aizmirst. Un tas ir novedis pie šķiršanās. Bet zinot, ka dzīvē ne visi ir nodevēji un krāpnieki, esmu skatījusies tālāk un laika gaitā sapratusi - ir cilvēki kam nesanāk un labi vien ir, ka nesanāk. :) Jāiet ir savs ceļš un jāmeklē cilvēks kam var uzticēties, lai cik ir žēl, skumji un smagi sākumā, bet tas ir tā vērts neatgriezties pagātnē.
29.10.2012 15:24 |
 
Reitings 2552
Reģ: 11.04.2011
nevajadzēja piedot un ņemt atpakaļ!
29.10.2012 15:25 |
 
Reitings 170
Reģ: 31.05.2012
lana_3853

Ja sāk riebties...tad nav jēgas palikt kopā un viss.
Bet manuprāt, ja sieviete ir spērusi soli pretī un piedevusi, tad vīrieša pienākums
ir panākt to, ka sieviete atkal spēj uzticēties. Ja vīrietim tas pieriebjas, tad uzskatu nekādu runas par turpmākajām attiecībām nav. Un kā jau iepriekš rakstiju ir jautājums vai viņš ar šīm pāridarījuma sekām grib cīnīties, ja nē, tad manuprāt viņam šī sieviete nav svarīga (kas apstiprinās jau otru reizi)
29.10.2012 15:26 |
 
Reitings 2552
Reģ: 11.04.2011
pašķirties - bez priedēkļa
29.10.2012 15:27 |
 
Reitings 844
Reģ: 29.01.2009
jā, mīlīte, nav jēgas. Tāpēc nevajag nonākt tik tālu. Jo in general - piekrītu khmm par to, ka ir cilvēki, kam nesanāk un labi vien ir, ka nesanāk. Jo krāpšana tomēr ir nodevība. Un nodevība nogalina uzticēšanos. Lai to atkal uzbūvētu, tā ir augstākā pilotāža un ir jābūt ļoti dibinātiem iemesliem - gan par to, kāpēc piekrāpa, gan par to, kāpēc tikt tam pari. Bet ja dāmītei viņš tiešām vajadzīgs, tad ne jau šādi viņa uzlabos attiecības
29.10.2012 15:40 |
 
Reitings 13628
Reģ: 29.01.2009
Uzskatu, ka šādos gadījumos attiecības vairs nekad nebūs tādas, kādas tās bija līdz krāpšanas brīdim.
Paldies Dievam neesmu piedzīvojusi šāda veida nodevību, bet domāju, ka es ar kaut ko tādu nespētu sadzīvot. Grauztu vīrieti tik ilgi, ka viņam apniktu, un šķiršanās būtu neizbēgama.
Ja Tu izlēmi piedot un mēģināt saglabāt attiecības, tad notikušais bija jāatstāj pagātnē, to nekad vairs necilājot un neiztirzājot. Jo tas kaitē abām pusēm.
29.10.2012 15:40 |
 
Reitings 4
Reģ: 29.10.2012
Tagad nav runa par to krāpšanu, tas bija jau sen un esmu sapratusi, ka neko nevar izmainīt, bet vēlos dzivot talāk - tagadnē! Jautājums ir par to, kā censties mazināt sienu starp mums, jo velos būt ar šo vīrieti. ir runa par krīzi, kas šobrīd valda, esmu neziņā vai ir iespējams izlabot savu kļūdu, ka biju tads zaģis un nogalināju daudz jaukā kas bijia starp mums! :(
29.10.2012 15:52 |
 
Reitings 146
Reģ: 05.11.2009
Bet tev bija iemesls būt zāģim, jo viņš tevi sāpināja, un te jau viņam ir jādomā kā mazināt sienu...ne jau pieļāvi to liktenīgo kļūdu, be viņš...
29.10.2012 15:55 |
 
Reitings 8407
Reģ: 29.01.2009
Nu vispār jau sievietei nav tiesības zāģēt vīrieti, ja viņa pati viņam ir piedevusi, tad nolēmusi to aizmirst un samierināties.

Vīrietim gan vajadzētu censties visu vērst par labu, tacū cik ilgi to var izturēt, ja pretī viena tik zāģē.

Nu ko darīt - izdomā vai vari viņam to nekad nepieminēt, ja vari, tad izrunājies, saki, ka vēlies pati mainīties un esi gatava uzlabot jūsu attiecības, un ka ceri, ka viņš tev palīdzēs, jo šobrīd ir viņa kārta tev piedot - aizmirstat pagātni un sāciet dzīvot kopīgai pagātnei, bez kaut kādiem pagātnes pārmetumiem. ;)
29.10.2012 16:00 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits