Ko es sastradaju..;(

Spuņģītis es ceru ka tu izdari secinājumus no mūsu rakstītā... Nosēdies un padomā pati par visu, vai tev šādas slimīgas attiecības ir vajadzīgas? Nu salīgsat, kas būs nākamais? Tev to vajag? Tu pati neredzi ka tas viss tevi pašu sāpina un nekas labs no jūsu attiecībām nav? Atbildi pati sev uz šiem jautājumiem, saliec savu dzīvi pa plauktiņiem.. Ja vēliet šitā visu dzīvi tad tā ir tava izvēle un nesūksties un nesaki ka tu nebiji brīdināta.. Tici man, paies kāds laiks, satiksi labu civlēku un pati pasmiesies par sevi, un domāsi kā varēji būt kopā ar tādu cilvēku....
Padomā par to...

Es simtiem reizu esmu meģinajusi domat uz priekšu par kautko citu,esmu sapratusi ka ja varbut var kādam šķist kā apmatība vai kautkas lidzigs..bet es nevaru tā atteikties!!Un pie tā es arī palikšu,tāda nu man ir dzīve!Palddies par komentiem ņemšu šo to vērā!

kāpēc tu no tā nevari atteikties?

tu nevis nevari, bet negribi, jo baidies būt viena un negribi, lai viņam būtu kāda cita. bet kādreiz viņš tevi pametīs pavisam un tev būs jāsamierinās.

un tu nevari pateikt, ka tāda ir tava dzīve un viss. tava dzīve nav viens puisis, ciešanas vai apmātība. savu dzīvi veidojam mēs katrs pats. ja tu negribēsi, tad arī nebūsi kopā ar šo puisi. varbūt reizēm, pat, ja gribi, ir vērts padomāt, vai tas ir vajadzīgs. mēs daudz ko varam gribēt, bet ne vienmēr visu var dabūt.tu vnk negribi ciest sakāvi tas arī viss, jo cietīs tavs pašlepnums. bet tici man tavs lepnums jau tagad cieš, kad tu skrien pakaļ puisim kurš tevi negrib.tieši šajā brīdī tev vajag pacelt galvu augšā un domāt, kur tad ir tavs lepnums?kur?

Rodas tāda sajūta ka tu viņam esi kā meitene pēc izsaukuma... Jūs izķiraties, tad viņu pārņme kaut kāda nostaļģija un viņš uzrodas atkal salīgstat un līdz nākošajai reizei kad viņam savajadzēsies tevi...
Es dodu 1000% ka jūsu attiecībās nemainīsies... tu un viņš mainīsies, tikai ne šajās attiecībās... Labāk padzīvo tagad sev un ar laiku tev atnāks īstais cilvēks.. Nu šis patiešām nav tavs īstais...
IZskatās ka jums ir attiecības nevis visu laiku, bet tikai tad kad tu/viņs sagrib....
Nesaprotu kāpēc pēc 7 mēnešiem jūs cipa salīgstat, lai arī tajā laikā esat katrs citās attiecībās...šitā jau var visu dzīvi ņemties ik pēc pāris mēnešiem saieties un atkal viss no gala...
Izkstatās ka viss ko mēs tev teicām bija bezjēzīgi iztērēts laiks, jo tu pasaki es nevaru tā atteikties!!Un pie tā es arī palikšu,tāda nu man ir dzīve!
Ja tā ir tava dzīve, tad nesāc te stulbas diskusijas un neprasi citu cilvēku domas, jo redams ka tev ir vienalga ko mēs sakām, un tu jau pašā sākumā zināji ka lai arī ko tev teiktu un cik skarbi vai mīli mēs sakām, tu vuenalga paliksi ar viņu! Lai jums veicas!

es arī sapratu, ka savu laiku esmu lieki tērējusi, jo autorei, kā izskatās nemaz nebija vajadzīgs padoms. viņa pati zina, kā rīkosies. tad, ko tu vēl šeit kko prasi?