Iedvesmojoša literatūra

Man iedvesmoja, ko var sievietes ja patiesi grib.

par celošanu ar auto stopiem. Iedvesmojoši.

Maikls Talbots "Hologrāfiskais visums" - tagad lasu. Patīk.


Deils Kārnegijs "Sāc dzīvot!" - šī grāmata ir tipiska "Noslēpuma" veida literatūra, taču to es lasīju pirmo un noskaņoju sevi uz to, ka tā man palīdzēs. Tāpēc patika, izlasīju no vāka līdz vākam atšķirībā no "Noslēpuma" un vēl pāris citām šāda veida grāmatām. Manuprāt, ja esi izlasījis kaut ko no tādas pašiedvesmu literatūras, kur galvenā tēma ir domu spēks (nevis kāda autobiogrāfija, citas atziņas - tas ir citādāk) un iepazinies, sapratis to informāciju, tad neko vairāk no tās tēmas lasīt arī nevajag. Visas domas tiek maltas uz riņķi, nekas jauns pateikts netiek, tikai mainās grāmatas nosaukums un vizuālais noformējums. To, ka grāmata ir kārtējais domu spēku ideju atgremojums, var pateikt jau pēc anotācijas.

ši bija ļoti laba viņam.

Norvuda Robina "Sievietes, kas mīl par daudz" - es neizlasīju pilnīgi visu, man likās valoda par vienveidīgu un saturs par garlaicīgu, taču tik daudz, cik es lasīju, cik pāršķirstīju - grāmatas ideja (un, lai to saprastu, nudien visa grāmata nav jāizlasa) man palīdzēja saprast šo to par savu dzīvi un principā likās noderīgi.

Vēlos šo tagad atrast un izlasīt.

http://www.neputns.lv/catalogue-info.php?id=613



Korāna tekstu papildina kā paša tulkotāja ievads un komentāri, tā islāma kultūras pētnieka Jāņa Ešota zinātniskie komentāri un attēli no Bursas piektdienas mošejas (Lielās pulcētavas).

Sievietes, kas mīl par daudz ir laikam viena no dumjākajām grāmatām, ko esmu lasījusi.
Katru cilvēku iedvesmo kas pavisam cits. Ilgu laiku (arī joprojām) mani ļoti iedvesmoja OSHO filozofija. Kaut arī man ārkārtīgi riebjas tās tukšās(manuprāt) un poētiskās The Secret, piemēram, stila frāzes no sērijas - Tev apkārt ir ķieģeļu siena, atbrīvo putnus sevī un pacelies tai pāri, ir brīži, kad iedvesmo arī tādas. Kaut gan vērtīgākas un ar reālu segumu liekas savulaik neveiksmīgu un iestigušu cilvēku biogrāfijas vai vienkārši stāsti, kuri ir pacēlušies un patiešām savā dzīvē sasnieguši krietni vairāk kā to izdara vidusmēra iedzīvotājs.

Mani ļoti iedvesmojušas Oskara Vailda, Ļeva Tolstoja, u.c. biogrāfijas. Vēl ļoti netieši, bet uz pārdomām uzsita M. Alboma Pieci cilvēki, kurus Tu satiec debesīs.

Manuprāt, izcila

Aaa, ja Būdu esmu lasījusi. Interesanti kā autors parādījis, ka Dievs varētu būt arī tukla melnādaina sieviete ar apšaubāmu humora izjūtu. Kaut kā līdzīgi tur bija minēts...

Mani lielākoties iedvesmo biogrāfijas, ko sarakstījuši labi, profesionāli konkrētā cilvēka dzīves gaitu pētnieki un biogrāfi, un talantīgi uzrakstīti romāni ar labu, raitu, vijīgu valodu, brīži kad pie sevis nodomā: "cik brīnišķīgi it kā netveramas, verbāli neiztāstāmas lietas rakstītājs spēj ietūcīt vārdos" :) Mani pilnīgi neiedvesmo un neinteresē nekādas sel-help grāmateles, kur kā sīkstu gaļu vienu un to pašu materiālu pārgremo simtos vienāda stila grāmatu.

No rakstnieku darbiem mani ir iedvesmojuši, piemēram, Heriota romāni - tajos vienmēr ir dzīvas, īstas emocijas. Cik esmu lasījusi, arī dzīvē Heriots esot bijis ļoti iejūtīgs cilvēks, tāpēc nepārsteidz arī viņa darbu kopējā intonācija.
Mani ļoti saista arī Kutzē "Negods" - kaut kas neizskaidrojami "ievelkošs" tajā ir . Tāpat arī Sāras Larkas "Balto mākoņu zemē" - nu labi, tā ir forša "pasaka" pieaugušām meitenēm:D Arī R.Baha "Kaija Džonatans Livingstons".

cosmonaute, jā, tā tur bija. Kaut gan mani šajā grāmatā iedvesmoja/aizkustināja cilvēka prasme piedot, piedot no visas sirds. It īpaši ņemot vērā galvenā varoņa nevelēšanos to darīt, un viņu var saprast, jo kas var likt tēvam piedot savas mazās meitenītes slepkavu...

Arī R.Baha "Kaija Džonatans Livingstons".

Uz mani šī atstāja vienu no spēcīgākajiem iespaidiem:)

The Power of Now - Eckhart Tolle



Ir daudz lasītas.Bet šī šedevrs no šedevriem.Ja vērtē pēc lietderības un efektivitātes,kā viņa tavu dzīvi uzlabo,vērtība viņai virs miljons latiem.Šo iesaku.

Kena Kīzija "Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu"...Bez komentāriem.

Kena Kīzija "Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu"...Bez komentāriem.

Redzēju tikai filmu. Skatoties bija savāda sajūta, taču pēc tam sapratu, ka ļoti, ļoti patika.

Pievienojos ar ieteikumu pie iepriekš minētās

R.Baha "Kaija vārdā Džonatans Livingstons"

grāmatas. :)
Pēc šīs diskusijas atkal atminējos par šo grāmatu. Būs jāizlasa vēlreiz. :)