Cilvēka personība

Izlasīju un atcerējos citātu no vienas filmas: "Nav tik svarīgi, cik labi tu spēlē - svarīgi ir tas, cik ļoti tev tas patīk."
Vienvārdsakot, attieksme ir tā parole, atslēga visam - gan laimei, gan nelaimei un visam pārējam.

Mani šādi cilvēki kā raksta Plastic Heart tieši pretēji parāda, ka es esmu daudz stiprāka un spējīgāka. Man nav vajadzīgs neviens, lai kaut ko sasniegtu. Ka es varu pati ar visu tikt galā un ka esmu nesalaužama.

uznulliti - īsti tam nevaru piekrist. tad, kad sirds lūzt no sāpēm, šaubos, ka domāsi par attieksmi. jo kāda gan attieksme var būt pret lietu, kas Tevi sāpina tā, ka nezini, kur sevi nolikt..

ikdienišķās situācijās, kad viss it kā ir normāli, bet tai pat laikā kas pietrūkst - jā, tam varētu piekrist :)

uznulliti citāts ir naivs un jauks, nepiekasīsimies :)

Skaidrs, ka tas ir tāds drusku romantisks citāts, kuram nav tik daudz sakara ar realitāti, bet nevar neatzīt, ka attieksme patiesam daudz ko nosaka.

Nav svarīgi cik labi spēlē- tas apmēram tā domāts- nav svarīgi, cik laba, slikta ir tava dzīve, galvenais, cik ļoti tev tā patīk? Vai es ne tā sapratu?
Man jau liekas, ka nevar patikt sava dzīve, ja tā pašam šķiet slikta un nevar patikt dzīve, ja dzīvo ar domu, cik viss ir slikti.
Un zinu no sevis, ka nav viegli mainīt kaut ko tā uz burvju mājiena un pēkšņi domāt, ka viss ir TIk labi
Jānotiek kaut kam ĻOTI iespaidojošam un iedvesmojošam, ja cilvēkam nav spēcīgs raksturs, lai pašam sevi mainītu savai personīgajai izaugsmei

Varu vien novēlēt, lai notiek kaut kas, kas ļauj mainīt dzīvi.

Tā ka - jā, attieksme nosaka daudz, tikai ne visi var sākt un māk kultivēt pareizo attieksmi :)

MojoJojo-jaam, tur arii taisniiba!Jaaizit sevi "no sliedeem",tas arii loti paliidz !

Ir jāapzinās, ka lai būtu laimīgs, nevajag otru pusīti, kas padarīs mani laimīgu, nevajag kādu materiālu lietu, nevajag naudu.. Laime cilvēkam ir tad, kad viņš apzinās ko viņš vēlas ( domāju ar garīgām lietām, nejaukt ar reliģiju jo tas jau ir cits stāsts :D ), laime ir tajā, ka tu spēj dzīvot šim mirklim! Jā, mums visiem ir tā vaina dzīvot nākotnei vai dzīvot pagātnē. Bet cik no mums dzīvo šim mirklim?? Esmu sapratusi vienu lietu, lai būtu patiesi laimīgs vispirms ir jāatklāj sava laimes formula! No citiem cilvēkiem to ir muļķīgi gaidīt... lai gan esmu dzirdējusi daudzus cilvēkus kas saka ja man būtu puisis es būtu laimīga, ja man būtu nauda es būtu laimīga, ja man būtu..... ........ !!
Ak vai es runātu un runātu par šo tēmu!

Ir lietas, kas nav ietekmējas. Piemēram, veselība. Tur attieksme nepalīdz. Palīdz aizmirsties, bet tas nemaina situāciju. Kopējā aina paliek nomācoša.

ctn un kā vēl palīdz attieksme veselībai!!

laime ir tajā, ka tu spēj dzīvot šim mirklim! Jā, mums visiem ir tā vaina dzīvot nākotnei vai dzīvot pagātnē. Bet cik no mums dzīvo šim mirklim??

Ko īsti nozīmē vārdi "dzīvot šim mirklim"?

Attieksme palīdz visam. Jo attieksme ir viss.

Adna, Tev ir personīga pieredze?

Kad tu nekal plānus nākotnei un nedzīvo ar pārmetumiem/ cerībām par pagātni. Kad tu nevēlies atrasties citā vietā un laikā. Bet prast novērtēt to kas ir dotajā mirklī. Tas ir gŗūti, jā, bet ja to piekopj, tad ir fantastiskas sajūtas.

Plastic heart, vai ne... ta sajuta, kad juties atkal pievilta ir sausmiga..
Nevajag jau domat, ka bez otra nekaa nav, ir un kaa vel, bet gribas domaat, ka palaujoties uz otru, visu sakartojot, dzive paliek vieglaaka.. bet kad atkal atduries pret sienu un sap, tad gribas domat, kas atkal bij nepareizi, kapec cilveki dara paari saviem milajiem... drausmigi..
Es nezinu ko lai dara, sirds luzt, gribas kligt, bet balss aizluzusi...

Tā ir- dzīvei jēga ir tik daudz, cik tu pats viņu saskati!
Ja nemācēsi priecāties par sīkumiem, drīz arī tās lietas, kas skaitās "Lielie prieki" arī kļūs par sīkumiem un pašsaprotami.

Ai, meitenes, zinu, ka Jūs neko sliktu nevēlaties un esat foršas, bet es šeit likšu punktu. Man zināmu apsvērumu dēļ ir cits skatījums. Pirms pusgada es Jums piekristu, tagad diskusiju labāk neturpinu. :)

ctn jā.
Un liela nozīme ir tam, cik ilgi tu veido šo attieksmi. Jo daudzi cilvēki sāk domāt tad, kad jau ir diagnoze, proti, par vēlu.

Otraa puse nav dzives jeega, bet rada vairaak briizus, kad vari teikt, ka esi laimiiga...
Un tad viss tiek sabradaats...