Manas mīļākās bērnības atmiņas ir gaļas malšana kotletēm, kad mēs ar mammu gaidījām tēti un lielos bērnus pārnākam no skolas. Atceros, man bija beņķītis, jo aizsniegties līdz galdam nevarēju. Un vispār, mani vairāk interesēja aiz loga notiekošais, un kotlešu malšanu atliku, jo zināju, ka var ielaist pirkstu ...:D
Nē, īpaši nemācīja. Mums ģimenē nebija tipiskie ēdieni -kartupeļi, karbonādes, majonēze. Dzīvē varbūt pāris reizes esmu cepusi gaļas gabalu miltos/rīvmaizē. Toties dārzeņus visādos veidos ēdām, ogas lasījām, un gatavojām ziemai. Mamma zaptēm reti lika cukuru, ko novērtēju tikai tagad, jo nu ir tā cukura par daudz ikdienā.
Bet pāris gadi kojās iedeva vajadzīgo rūdījumu, kā arī darbs restorānā :)