Muļķības :D

Nevaru saprast,bet man mēginaja iestastit,ka sieviete,kurai ir regulars cikls,tb katru menesi ir mēnešreizes(nevis sarkani/brūni izdalijumi) var būt stavokli.

Ka bučojoties var palikt stavokli :D tas gan bija bernudarza vai pirmajas klases,bet nu :D

Es joprojām neriju košļenes, jo mazliet vēl ticu, ka gan dibens salips, gan arī, ka tās košļenes vēderā paliek tieši 7 gadus :D

he, man 9.klasē klasesbiedrene centās ieskaidrot,ka man dzimšanas diena esot 8. nevis 9. datumā :D izcils debīlisms :D

Atcerējos vēl.
Ja bērnībā daudz ēd kancīšus ( maizes galiņus ), tad krūtis aug tvirtas.
Laikam nostrādāja, bet man kancīši garšo vēl šodien un tā ir gandrīz vienīgā daļa no maizes kuru es ēdu.

Arī par kokiem vēderā un košļenēm stāstīja.

Pepepe
Par tām MR ir taisnība. Tā var gadīties, bet tie ir reti gadījumi.

Hm, bērnībā atradām "citplanētiešus" (kaut kādas pūkas laikam, patiesībā). Turējām kastītē aiz pēdējās mājas pagalmā. Vecākie bērni tēloja, ka ļoti nopietni to visu uztver un lika apzvērēt, ka nevienam neteiksim, citādāk notiks tas un tas (neatceros vairs, kas :D) . Bet nu es izstāstīju vienai meitenei un pēc tam ļoti satraucos par to, kas ar mani tagad notiks. Izstāstīju mammai, bet tas neko nelīdzēja, jo tad uztraucos vēl vairāk, jo nu jau divreiz bju to zvērestu pārkāpusi. :D

Ai, tad jau vēl daudzas stulbas lietas. Vecmamma baidīja, ka nedrīkstot iet atmuguriski, citādi mamma nomiršot. Ka nedrīkstot dāvināt dzeltenus ziedus un kabatlakatiņus, tas uz šķiršanos, utml. Nē, nu galvenais, ka viņa pati jau tam ticēja.

Pēdējā laika hīts - mamma, neatceros, kādā īsti sakarā, bet sākās saruna par pīpētājiem, ka kas tur pīpē, vai ne, un tad viņa izmet to prātīgo frāzi - ta jau uzmanīgi ar naudiņu, ja jau pīpē, tad gan jau, ka zog arī. :D :D :D Ej nost.

man draudzene teica, ka nedrīgst ēst zobu pastu, jo tad zobi augšot vēderā :D

Agrāk brālis un kaimiņš bija iestāstījuši, ka no tiem akmentiņiem, kas uz mājas piebraucamā ceļa, var uztaisīt jūras akmentiņus(nu tās končiņas ar rozīnēm, vai kko tādu iekšā). Tad nu ar mazo māsu un labāko draudzeni lasījām tos akmentiņus(bet tikai tādus blāvi baltā un nedaudz caurspīdīgus) un nesām brālim un kaimiņam, lai nu šie taisa tos jūras akmentiņus. Mēs jau protams arī gribējām zinā, kā tas darbs darāms, bet viņi nerādīja.

Mēs ticējām, ka tad, ja pārkāpsi pāri bērnam, kas ir izstiepis savas kājas vai guļ zemē, viņš pārstās augt un uz mūžu paliks punduris. Obligāti vajadzēja pārkāpt atpakaļ, lai ''neitralizētu'' pundurbūšanu. :D Bieži pat raudāju tāpēc, jo ļoti gribēju izaugt liela.

Kad negribēju kaut ko ēst, vecmamma teica, ka vilks atnākšot. Sēdēju pie loga un gaidīju, kad vilks nāks, jo es viņu gribēju redzēju:D
Māsīca iestāstīja, ka nedrīkst kāpt uz tiem aku vākiem trotuārā, jo tad nomirs. Bija arī tādi ar vilnīti un kkādu apli pa vidu - uz tā apļa drīkstot kāpt, bet, ja uzkāps uz vilnīša, tad noslīks:D
Draudzenei iestāstīju, ka no struteņu sulas var spoks iznākt ārā, tāpēc viņa neaiztika strutenes:D Kādi tik sviesti nav domāti.

Man vēl teica - neēd jēlu mīklu, izaugs lieli pupi! :D Bet tā nav taisnība, man ir nelielas krūtis, bet mīklu es vēl tagad jēlu ēdu, man nereāli garšo. Šodien pat pīrāgu mīklu jēlu locīju iekšā.

Man bērnībā bija bail iet pie skapja malas, kas ir tumšākā istabas stūrī, jo ome iestāstīja, ka tur dzīvo niknas, plēsīgas cūkas.
Mana mazā māsa ir pilnīgi pārliecināta, ka plaušas ir galvā un domā, ka vīrietim bērni var būt tikai 1 reizi mūžā, jo pēc tam "dzīvības suliņa" izbeidzas :D

bērnībā pagalma bērni dzīvojām vienkopus. Lielie kopā ar mazajiem. Tobrīd tuvojas negaiss, visa pamale zibeņoja un pērkons bija šausmīgākais.
Lielās meitenes iestāstīja, ka tuvojoties pasaules gals. Ja mēs gribam izglābties, jālūdz Dieviņš, lai piedod grēkus un nekas tamlīdzīgs nenotiek.
Nu ko, mēs, sīči, bijām dumji un vadāmi kā auni - nometāmies vairākās rindās ceļos, salikām rociņas "lūgšanā", un klanījāmies :D

tētis teica, ka skats esot bijis labs! :D

Bērnībā mamma teica, ja ēdīšot daudz vārītu olu, tad ausis lielas izaugšot.

Par tām lūgšanām riktīgi labais:D

Es bērnībā nobrāzu ceļgalu tā pamatīgi un tad gulēju gultā un turēju kāju visu laiku saliektu, jo man likās, ka, ja taisni turēšu, man tā āda izaugs tikai tik, cik taisnai kājai vajag, un es nevarēšu saliekt kāju vairs nekad:D

Tik smieklīgi. :D

kad darbaa samazinaaja algas deelj finansiaalajaam uznjeemuma gruutiibaam, rumaanju tautiibas graamatvede, sieviete jau gandriiz pusmuuzjaa, visiem meeginaaja sarkanus diegus uzsiet uz rokas un teica, ka muus esot noskaudushi konkurenti un tas paliidzees. mees bijaam visi meemi. it kaa cilveekam augstaakaa izgliitiiba, viirs medikjis, pati sapraatiiga vienmeer skitusi, bet she tev.

Es savam draugam reizi iestāstīju, ka sievietes zem zeķubiksēm nenēsā apakšveļu :D Viņš sēdēja, ilgi brīnijās, pētīja manas zeķubikses līdz kamēr es neizturēju un sāku smieties :D

man teica, ka jāmazgājot banāni pirms ēšanas, jo nēģeri ar tiem dibenus esot slaucījuši :D