Smieklu deva

man ar bij vienreiz iemrktas pupinas staveja uz galda un mes sedejam ar draudzeni virtuve runajam! un ka vnm mani dullie zveri skraidija pa visu maju un iegaza tas pupinas ar visu udeni draudzenei kleepii :D

Mans kaķis jau pa dzīvi ir jocīgs. Viņš ir tik resns un slinks, ka viņš bieži vien ēdot aizmieg ar galvu bļodā.
Naktī viņam ļoti patīk gulēt man uz galvas un ar asti luncināties man gar degunu.
Tad, kad viņš dusmojas, viņam vienmēr ir izbāzta mēle.

Nīnai un Moro ir riktīgs mednieku instingts, un lai tiktu klāt kaimiņa 14 kaķiem, viņi visu muguru un sānus iespērē ar kaķu kakām (atrdod kakiņu, ieguļās tajā un vārtās). Protams, pie kaķiem netiek, jo viņi ir kaimiņu sētā un tad nāk pie manis tādi kakaini un ''smaržīgi'' dauzīties un bučoties. brrrr.. Vēl viņiem delikatese ir vistu kakas un tad pēc kārtējās maltītes nāk bučoties. o.O

Tā jau ir daudz smieklīgu notikumu, katru dienu kaut kas notiek. :D

Man mājās ir smieklīga burunduku bilde, kur viņi pārojās ar mandarīnu ķiverītēm uz galvas. Tas nekas, ka abi puisīši. :D

Mans kaķis ir kā mazs bērns - nenormāli spītīgs un atriebīgs arī, ja kaut ko neļaušu vai salamāšu, tad ieleks man kājās vai iekodīs, bet neskatoties uz to, ka viņam gandrīz jau gads un pats liels kā tāds zilonis, tad vēl zīž vienu sedziņu. :D

Kā arī vakaros ļoti nāk miegs un tad grib, lai kāds ar viņu iet gulēt.

viņam gandrīz jau gads un pats liels kā tāds zilonis, tad vēl zīž vienu sedziņu.

es domāju, ka mans kaķis tik tā dara. es viņu visu laiku saucu par fetišistu, jo man tas neliekas normāli. :D

Es par savu suni(vācu aitu) varētu stāstīt daudz un dikti, vins ir loti liels aktieris, piemēram , kad ir auksts laujam vinam gulēt iekšā, bet tikai vienā telpā, kur atrodas apkures katls, citreiz durvis no tās telpas ir valā un vins mēdz iziet patsiagāt pa māju kaut gan nedrīkst, tad nu sēžu otrajā stāvā pie datora, dzirdu, ka lejā kāds staigā, tā klusītinām, eju lejā, dzirdu kā ātri,ātri suns aizskrien atpakal uz to telpu, kur drīkst gulēt, ieeju pie vina un šis tēlo, ka gul, saldā miedzinā un uz mani paskatās ar tādām acīm, ka bez maz vai ko es vinu modinu :D tā pat vins tēlo aizmigušu kad vetārsts ir atbraucis iepotēt :D vēl vinam patīk sēdēt ārā pie sētas un tēlot, ka vins nepriecājas, ka esmu atbraukusi ciemos un beigās nevar noturēties un nāk luncināties :D vins vispār ir loti iedomīgs :D (atvainojiet man nav mīkstinājuma zīmes l un n burtiem)

Man draudzenei ir 2 kaukāzieši. Tā kaukāziešu meitene ir princese, viņa vienmēr, kad atbrauc kāds vīrietis, dod ķepu tā, kā gribētu, lai nobučo. Bet meitenēm viņa tā nedara, tikai vīriešiem. Parasti jau neviens nebučo, tikai paspiež ķepu (sasveicinās), un tad vienmēr viņa tāda bēdīga paliek. :D

Man mammai arī ir vācu aitu suns. Arī liela aktrise.
Reiz savainoja ķepu, kliboja, tad nu tika vairāk pažēlota. Ķepa sen jau sadzijusi, bet, kā piemin "kājiņa sāp", tā ausis pieglauž un sāk staigāt klibodama un gaida žēlošanu :D

Ja ārā ir auksts un ir ielaista iekšā un vajag izlaist pastaigāties, apguļās, galvu pie zemes un izliekās, ka neko nedzird. Tikai ir pa mirklim paceļ žēlabainas actiņas.

Ja grib kaut ko ļoti dabūt, tad rāda visus trikus, ko māk. I ķepu 5reiz var padot, i apgulties, i apsēsties. Bet, ja piedāvājumā ir kas neinteresantāks, uzliek ignoru.

Mans kaķis tomēr ir cilvēkfīls, kaut arī kastrēts, visu laiku domā, ka es esmu kaķene, iekožas rokā un nelaiž vaļā, vēl skaļi ņaud ja cenšos izrauties, vairākas reizes mani tā ir apkaunojis- runāju pa telefonu šis pēkšņi ielec rokā un skaļi ņaud, nezinu ko tie cilvēki otrā pusē padomā :D

Vispār man kaķis, kad bija mazs pa nakti līda uz kakla uz ausi zīda un ar asām ķepiņam kaklu spaidīja. :D tagad tikai uz plīša sedziņu pārmeties, bet to ar spaida kā traks. :D

un vēl kaķis regulāri garāžā atrod kaut kādas kannas ar degvielu un smird pēc tam kā mehāniķis, un vēl zem tēva mašīnas kaut kādus eļļas traipus vienmēr pamanās dabūt.

womankind-tik loti likās, ka runa iet par manējo, nu točna tāds pats :D

Mans kaņis reiz atrada maisiņu, izbāza galvu cauri rokturim un gāja tālāk. Bet tas maisiņš čaukst un celkas viņam pakaļ. Šis, mukdams no kaklā uzmauktā maisiņa, pārbijies drasēja pa māju. Un es šim pakaļ- lai noņemt to maisiņu. Tikai šis sapanikojas, ka kaut kas čaukstoš viņam velkas visur pakaļ, sāk pa mēbelēm, skapjaugšām lēkāt un rokās nedodās. Tā nu mēs kādu brīdi bizojām pa māju- es, kaķis un maisiņš.

Bet tas maisiņš čaukst un celkas viņam pakaļ.

Zinu, ka tā nebija domāts, bet sasmējos. :D

Sen, kad man vēl suns bija, biju izgājusi pastaigāties. Satikos ar draudzeni, suns (kā jau suns) cītīgi manu draudzeni apostīja, pacēla kāju un apčurāja viņas jaunos ādas zābakus :D

womankind mums tieši tas pats ar suneni, ja ne ko nepiedāvā, tad vispār paskatās tā apmēram - "ko Tu gribi no manis" :D
Un, ja vienu suni glauda un viņu nē, tad pagriežās un iet demonstratīvi prom, neatsaucas un pat neatskatas :D
Man citreiz liekas, ka suns visu tik ļoti labi saprot, piemēram, ieber trauciņā barību, suns pieiet pasmaržo un tad paskatās uz Tevi ar skatienu - "Šito Tu pati vari ēst" :D

Ziemassvētkos bija atnākuši ciemiņi un mēs ēdām cepeti, pēc tam aizgājām uz citu istabu pakot dāvanas vaļā. Kad atnācām atpakaļ no cepeša bija palikušas pāri tikai plūmes :D
Takā tagad vienmēr ejot prom no galda piebīdam klāt krēslus :D

Mans suns tikai vienreiz mūžā ir iekodis cilvēkam- un tas pats bija iecirkņa pilnvarotais policists, kas tieši tajā brīdī nāca pārbaudīt, vai sunim ir vakcinācijas pase un žetons (tas bija kādu laiku atpakaļ, kad bija saaktivizējeis jautājums par mājdzīvnieku reģistrēšanu un kaut kādu tur nodevu maksāšanu).

Suns man liek padenes, kad skrienu. Tas ir tā: es skrienu, bet viņš no aizmugures pieskrien un ar savu priekškāju aizķer mani aiz vienas kājas, kā rezultātā es norauju uz mutes. Viņa prieks ir neviltots, jo vēl turpina skraidīt man apkārt, kad es vārtos pa zemi. :D

Vecmammai bija suns, kas ļoti, ļoti baidījās no pērkona un zibens. Tiklīdz sadzirdēja, viņai sākās panika un prasījās iekšā. Kad tika iekšā, tad galvu pabāza zem kāda krēsla, galda vai jebkā, kur it kā jutās droši. Tas nekas, ka viss pārējais ķermenis nekur nepabāzts :D (nu, kā strausiem)

Par atstātām lietām uz galda, es nezinu, kā mammai tas izdevās, bet suneni var stundām atstāt vienu pašu metra attālumā no virstuves sliekšņa, viņa pāri nekāpj. Uz galda, kas ir pie virstuves durvīm arī var būt atstāts jebkas, viņu tas neinteresē.
Nav vispār bijuši gadījumi, kad kaut kas apēsts, nočiepts vai apgāsts.

Mans otrs kaķis ar dīvains, liekas, ka ēst viņam nedod, jo vienmēr, kad kāds ēd, tad sēž blakus uz krēsla un visu laiku ar ķepu sit pa galdu, lai viņam arī ko dod. Ja kāds parādās virtuvē, tad jau šis tur priekšā vai atskrien. :D

Katrus ziemassvētkus viņš nogāza eglīti. Un eglīte mums vienmēr bija liela, līdz griestiem.. Un vienmēr kaķis apgāza viņu un visas mantiņas norāva nost
Vēlāk mēģinājām eglīti piesiet kaut kā, bet kaķis tāpat izdemolēja mūsu ziemassvētku egli

Monro, izklausās pēc Grinča! :D