Smieklu deva

Gribi smieklus? Uzslēdz ltv1
Lembis ir nepārspējams :D

Man bija mazs sunītis, klēpjsunītis. Gājām pastaigā, un kur nav mašīnu,es viņu laidu bez siksniņas. Viņa pakakāja tieši pie pilsētas domes! Es izlikos ,ka nepazīstu to suni, bet viņa man skrēja pakaļ. :( :D

Monro,vakar mans suns piekakāja tieši pretī policijas logiem :D Bet es tak nevar;ēju nabadziņam aizliegt kakāt :D

Ai visādi smieklīgi gadijumi ir bijuši, gan ar suņiem, gan kaķiem. Dzīvnieki vispār smieklīgi. Tāpat kā mazi bērniņi. :)

Trakāk kā mazi bērni :D

Jau kaut kad stāstīju, bet man tas stāsts vienmēr liek smieties. Drauga vecākiem ir neeereāli bailīgs kaķis - patīk mīļoties un ēst, bet pie katras straujākas kustības laižas prom. Tā nu vienu dienu visi sēžam uz dīvāna, skatāmies televizoru, drauga tētim blakus guļ tas kaķis. Drauga tētis nošķaudījās, aizmigušais kaķis tā pārbijās, ka nokrita (nevis noleca) no dīvāna un nenormālā ātrumā skrēja ārā pa durvīm. Vienīgā problēma, ka tās bija aizvērtas stikla durvis :D

http://youtu.be/BmnyORo_slM

youtubē pilns ar smieklīgiem dzīvnieku video.

demoiselle , hahaha , pasmējos :D

Svētdien bijām pie omes aizbraukuši,līdzi paņēmām savu suni.Omes kaķis gulēja gultā un mūsu suns ienāca istabā.Vecmamma paņēma kaķi rokās un gribēja aiznest uz otru istabu,jo viņš ļoti baidās no suņiem.Tiklīdz ome paņēma vīņu rokās,šis apkakāja visas drēbes vecmammai,segu,spilvenu,no bailēm.Žēl kaķīša,bet smieklīgi

Pie manis ballīte bija,kaķis tā pārmīza jēgu no cilvēkiem,ka izlēca ārā pa logu(3stāvs). Meklēju viņu visu nākamo dienu,atradu krūmos. Jau cik gadi pagājuši,viņš joprojām baidās no cilvēkiem. :D

Man nenāk nekas smieklīgs prātā dzīvnieku sakarā, man vispār visi tie smieklīgie dzīvnieku videoklipi nekad nav šķituši smieklīgi. Taču smaidu devu gan dzīvnieki bieži sniedza - kad man bija suns un to vedu ārā, ļoti bieži dzirdēju patīkamus komentārus un vairāki puiši centās iepazīties. :D Tā kā man patika pastaigāties ar suni. Diemžēl tagad man ir tikai kaķi, kuri nestaigā pie pavadiņas. :D

1x pēc liela tusiņa bija daudz alus pudeles palikušas.Es viņas saliku virtuvē uz grīdas,lai puisis vakarā var aizvest prom.Mūsu sunim ir mode ne no kā sākt trakot.Tā kā irtuvē mums ir flīzes,viņam dikti slīd kājas.Tad nu šis satrakojās un kā skrēja no viesistabas uz virtuvi,tā tajās pudelēs iekšā,nokrita,pudeles pa malām.Pēc tam piecēlās,nolaistu asti aizgāja uz guļamistabu un stundu negāja laukā.

Mana sunene māk atnest aizmestu kociņu, bet nekad neatdod to :D Pienes man klāt, dažus centimetrus no manām rokām, paskatās ar koķetu skatienu, apcērtas pretējā virzienā un skrien prom :D

Manas vecmammas šunelis ir mazs vēl, bez viņš ir šausmīgi uzmācīgs ar savu mīlestību, mēģina ielekt klēpī. Bet viņam kājas pārāk īsas. Un kad es kaut kur eju, viņš skrien pakaļ un mēģina starp kājām iespraukties, pāris reizes jau esmu kritusi tādā veidā. Bet ja man rokās ir krūze un vēl kaut kas, tad es viņam vienkārši speru, jo nesaprot, ka nedrīkst pa kājām maisīties! :D

vēl viens. Par to pašu bailīgo kaķi. Bijām atstājuši pa nakti katlā makaronus ar kečupu un cīsiņiem, vienīgi vāku aizmirsām uzlikt. no rīta visa virtuve ar mazām sarkanām kaķu pēdiņām un stūrī tāds nabaga cīsiņa gabals mētājās. Pats jua laikam saprata, jo visu dienu tāds kā nokaunējies vazājās

Es neteiktu, ka man tas liekas smieklīgi, bet daži citi cilvēki uzjautrinājās par šo bildi no viena vakara, kad ienācu vannasistabā un ieraudzīju šādu skatu:


Viņam ļoti patīk ūdens un nereti viņu no izlietnes jādzen laukā. Ja neaiztaisa dušas kabīnes durvis ciet, tad arī ir nācies viņu tur sastapt.

Aaa es maza kad biju, kad vēl ģimene bija, tad mums bija kaķis, nu baigais bosiks bija.
Katrus ziemassvētkus viņš nogāza eglīti. Un eglīte mums vienmēr bija liela, līdz griestiem.. Un vienmēr kaķis apgāza viņu un visas mantiņas norāva nost :D
Vēlāk mēģinājām eglīti piesiet kaut kā, bet kaķis tāpat izdemolēja mūsu ziemassvētku egli :D

Pievakare, tev tāds Gārfilds pagadijies :D

Monro, jā, es viņu bērnībā saucu par Gārfildu. :D Tad viņš bija vēl līdzīgāks.