Sveikas!
Tikko,bija man tēma par atiecībām,lūdzu padomus...
Un tad tā,draugs sakravāja šādas tādas mantas un teica kad brauks atpakaļ pie vecākiem dzīvot.(domāju ,ka tik hokeju neaizbrauca skatīties pie drauga un rīt vakarā neatbrauc ar mantām atpakaļ,skaidrot mūsu atiecības tālāk!
Cik zinu no viņa puses,pie vecākiem viņš atpakaļ atgriestos negrib ,nezinu pat kādā gadijumā atgriestos,viņam tur nepatīk un tas ir tālu no pilsētas,viņa darba vietas!
Protams, liela daļa dzīvoklī ir vēl palikušas viņa mantas.Kompis,Tv,virtuves iekārtas...utt.
Esmu palikusi bez auto(ar kuru man dien dienā vajag darbam ,bez nekā,nu ir laiks domāt ko tālāk!
Rīt darba diena un man jāšļūc lūgt vecākiem palīgā ,auto.
Uzskatu ka šis solis ko viņš spēris,nāks tikai par labu .
Tās kuras reiz šķīrušās,attiecību labam dēļ,bez nekādas krāpšanas,bez nekā,vienīgi dēļ tā ka sadzīvot kopā,dzīvot kopā nesanāk,
kā Jūs to pārvarējāt?Vai ir bijuši gadījumi,kad tas nav iespējams un gribas tik ļoti atpakaļ,ka gribētos laiku pagriest atpakaļ?Vai izdevies?Vai nemaz neprasījās atpakaļ?
No manas puses šobrīd ir tā,ka mājās ir tāds miers es,Tv,kompis,man koktelītis,izbaudu kad varu uzelpot.
Pietrūkst tikai kāds mīlulītis,dzīvnieciņš,ko ņemtu adoptācijā,ko mīlēt!
Vēl tikai nelielas bažas par tiem nākamajiem soļiem,kas man dzīvē jākāpj...
1001
