Tās, kuras dzīvo ārzemēs :)

Man galvā bija doma, nevis "braukt prom", bet gan "braukt uz". Ne no kā nemuku. Franču valoda vienmēr ir patikusi, kultūra arī, franču puiši likās smuki :D, valsts pati vilināja. Nu un pieteicos universitātēm, tiku uzņemta, atbraucu viena pati - ne mani kāds gaidīja, ne es pie kāda braucu. nedēļu padzīvoja pie vienīgā cilvēka, kuru šajā pilsētā pazinu, atradu dzīvokli, atradu, kur piestrādāt. Mazliet zināju, kas un kā būs, jo vidusskolā biju apmaiņas programmā Francijā uz gadu, vienīgi pilnīgi citā Francijas galā, tāpēc +/- jau zināju, ko sagaidīt, tomēr ne visu, jo Francija ir ļoti liela un dažādie reģioni ļoti atšķiras.

Lēmums pamest Latviju noteikti netika pieņemts vienā dienā, bet braukšanai prom saskatīju vairāk plusus nekā palikšanai. Biju tikko kā pabeigusi vidusskolu, īsti nezināju kur stāties, ko mācīties un vienkārši "ķeksīša" pēc kaut kur iestāties, tāpēc, ka sistēma to prasa, arī negribējās. Plus vēl tas, ka tikko kā biju izšķīrusies no savas pirmās mīlestības un gribējās savu dzīvi mainīt par 180 grādiem.

Tiesa gan, nebraucu lielo piķi pelnīt un bija divi varianti - brīvprātīgais darbs vai Au Pair, lai pilnveidotu sevi, valodu un gūtu pavisam savādāku pieredzi un iespaidus.

Izvēlējos Au Pair, līdz ar to, man bija vieglāk, jo bija ģimene, kas gaida, jums virs galvas garantēts un par to, ko ēdīšu un kā izdzīvošu arī nevajadzēja uztraukties.

Piedzīvojumi man patīk, bet tā uz dullo kaut kur braukt, nezinot ne kur dzīvot, ne kur strādāt un naudu pelnīt, es diez vai varētu.

Chiquitin uz kurienu tu brauci ar Au Pair? :)

infinity, man ar tas, kas Tev.
LV sevi neredzu.
Kur Tu domā braukt?:)

Vēl īsti nav skaidras nojausmas, zinu, ka gribu tur, kur visu gadu ir mēreni silts :) Kur tu? :)

Chiquitin - jautājums par Aupair. Vai tās valsts valodas zināšanas Tev bija labā līmenī? Vai tikai sarunvalodas?

Mazāk vilināja tas, kas būs svešumā, vairāk spēlēja fakts, ka Rīgā sevi neredzēju ilgtermiņā, nezināju, arī tagad nezinu, ar ko tur nodarbotos, ja nebūtu aizbraukusi.

Spānija. Biju nedaudz mācījusies pirms tam un likās, ka ir man tas "sarunvalodas līmenis", bet, kad atbraucu, sapratu, ka ne sūda nezinu :D Sākumā dzīvoju ģimenē, kur neviens nerunāja angliski un pirms tam ar epastiem sarunājāmies ar google translate palīdzību. Sākums noteikti bija interesants, jo viņi apkārt staigāja ar angļu vārdnīcu, bet es ar spāņu un vairāk sarunājāmies ar žestiem, nekā ar vārdiem.

Bet tas noteikti nav šķērslis, jo ģimenēm pārsvarā AuPair ir nepieciešama, lai bērniem mācītu angļu valodu un, ja tava angļu valoda ir labā līmenī, tad problēmām nevajadzētu būt. Bet no otras puses - angliski runājošajās valstīs viņiem ir vienalga vai labi runā angliski vai nē, jo tu brauc uz turieni, lai praktizētu un viņi saprot, ka tā nav tava dzimtā valoda.

Zinu ļooooti daudzas Au Pair meitenes šeit no visām pasaules malām, kas spāņu valodā mācēja pateikt tikai Sveiki pirms atbrauca.

es uz Uk aizbraucu pagāšgad kopā ar draudzeni caur firmu,kas mūs iekārtoja darbā. Lidostā satikāmies ar pārējiem braucējiem (mūsu kompānija- vieni vienīgi puiši :D ) dzīvojām karavānās, bija jau feini - ballītes un tā :) bet nu mēs tā kā vairāk tēmējām uz to sezonas darbu tieši.. bet nu tajā līgumā ,ko noslēdzām ar firmu,viss bija tiiiiiik skaisti aprakstīts,bet kad aizlidojam lidz galamērķim,tad nemaz tik jauki nebija :D ai,kādi tik tur piedzīvojumi nebija.. :D tad vēlāk kkad braucām uz citu darba vietu,nepietika naudas, 2 naktis gulējām mežā zem klajas debess.. aaaah ... atmiņas,atmiņas.. :)

aaak,jā.. un tagad jau 6mēnešus jau esmu saderinājusies ar vienu no tiem puišiem,kuri bija mūsu kompānijā :) tāds neplānoti foršs piedzīvojums bija :)

Apsveicu ar saderināšanos, tev pa ekstrēmo gājis :D
Runājot par Au Pair, es te vakar papētīju, biedē mazliet tas, ka tu tāpat nevari zināt, kas tevi tur sagaidīs. Tevi tas neuztrauca? :)

Es atbraucu uz Norvegiju, laikam jau daleji mammas un brala del, daleji kopa ar draugu sapratam, ka ja es macisos un mes dzivosim Riga, tad ar vienu algu abi neiztiksim. Radikali manijam visu, kas mums bija. Tagad ir lieliski, esmu sakusi macities, abi divi varam dzivot par neko neraizejoties. Protams sakuma bija gruti tas, ka nav nevienas draudzenes, bet to visuvar nokartot un pardzivot. Tagad jau katra valsti var atrast sava vecuma draudzenes :)

Aizbraucu prom, jo dabuuju seit darbu savaa profesijaa ar daudz lielaaku atalgojumu. Arii mana iepriekseejaa darba vieta jau bija mazliet apnikusi un tuvaakajaa laikaa nekaada izaugsme nespiideeja.
Kad piteicos seit darbaa, tad iisi neticeeju, ka mani panjems, jo konkurss bija liels un visi paareejie bija vieteejie. Un kad man pateica, ka darbs ir mans, tadf tik saaku taa pa iistam apjaust, ka naaksies visu dziivi mainiit, bet zinaaju, ka taadu iespeeju garaam nelaidiisu. Savu leemumu neesmu nozeelojusi. Kad uz sejieni atbraucu, tad pirmajaa nedeeljaa paliku pie draudzenes pazinjaam, jo pati nevienu seit nepazinu. Bet nedeeljas laikaa atradu dziives vietu un iedziivojos ljoti aatri.