Man arī tā bija. Tikai pateicu es viņam to pārāk ātri - aptuveni pēc 6 mēnešu attiecībām. Bet reāli, teicu,lai viņš zinātu, kā es jūtos, nevis tāpēc, ka gribēju dzirdēt pretī. Un mīlēt, iemīlēju tāpēc, ka burvīgs cilvēks un ar saviem darbiem lika man justies mīlētai. Uz to brīdi bija mazsvarīgi, vai atbildēs to pašu pretī. Neatbildēja, bet toties pateica citā reizē, kad tam bija daudz lielāka nozīme.
Autorei iesaku vadīties pēc vīrieša darbiem-ja liek justies mīlētai un rūpējas, tad vārdi var pagaidīt. Šķirties tikai tāpēc, manuprāt, ir muļķīgi. Protams, ja ļoti ilgā laika periodā vīrietis to nespēj pateikt, tad gan ir jāaizdomājas.