plānojam mazo

Pēc savas pieredzes es jums neieteiktu vilkt laiku garumā. Gribiet sīci - strādājiet pie tā. Pie tam, 400Ls alga mazpilstētā man liekas ļoti ok. Tik tiešām, meitenes, atveriet acis, kā lielākā daļa Latvijā dzīvo.

Ja mani vecaaki butu gaidiijusi briidi, kad buus vairak naudas, loti iespejams muus nemaz nebutu, kad piedzimu es un braalis, veikalaa pat manna nevareeja nopirkt, nerunajaot par pamperiem utt. Loti priecaajos, ka vini negaidiija, nekad neesam bijusi badaa vai uz ielas, viss sakartojas laika gaitaa.

400ls uz 2 pieaugusajiem un beebi ir pietiekosi, nemot veraa, ka ir arii darzs.

Es ieteiktu dzīvot un mēģināt gan atrast darbiņu, gan tikt pie mazulīša, jo viss nāks tādā secībā un tajā laikā, kad tam ir jānāk....un visi tiek ar visu galā... nevis kaut kādas bezatbildības... ja bērniņu grib un mīl, tad viss pārējais nokārtojas.... :)

Ieteiktu vispirms sameklēt darbu, izveidot krjeru, apprecēties un tad domāt par bērniem!

Priekš mazpilsētas tie ir pat ļoti labi ienākumi. Un, ja dzīvi uztvērs tā, ka naudas visu laiku ir par maz, tās nekad nebūs pietiekami.

īstais laiks nepienāks nekad

Tik precīzi! Jo vairāk atliek bērnu dzemdēšanu, jo mazāk viņus gribas. Ja vēl dzīvojat mazpilsētā, ir dārzs un savs dzīvoklis, domāju, ka mierīgi iztiksiet arī ar to, kas jums jau ir.

Tas ir ļoti atkarīgs no tā, vai jūs mākat taupīt. Es, zinot sevi, nemūžam neuzdrošīnātos pat domāt par bērnu ar 400 Ls ienākumiem, bet zinu cilvēkus, kuri māk tā plānot savus tēriņus, ka viņiem vēl pāri paliktu no šis summas! Un arī meitenes pareizi saka - ja mūsu vecāki gaidītu, kamēr būs labi finansiāli apstākļi, mēs diez vai vispār piedzimtu. Kad es piedzimu, mani vecāki dzīvoja komunālajā dzīvoklī un ar darbu arī bija kā bija, bet neskatoties uz to, man bija laimīga bērnība un nekā netrūka :)

Piekrītu Pumpkin! :) Manis arī droši vien nebūtu, ja vecāki būtu sazin kādus labos laikus gaidījuši. Tikai tagad pēc nostāstiem dzirdu, cik grūti nereti bijis ar naudu, bet NEKAD kā bērns neizjutu, ka man kas pietrūktu. Dzīvojām laukos un vaigi bija noaroti tā, ka no aizmugures esot bijuši redzami! :D Galvenais tomēr ir vecāki cenšanās, mīlestība un bērniem daudz ko nevajag no visa tā, ko uzspiež mantu ražotāji.
Ja man būtu situācija kā autorei - dzīvotu mazpilsētā un būtu savs zemes pleķītis, taisītu tik bēbīti augšā, jo tāpat līdz mazuļa skolā iešanas laikam, darbiņu gan jau atradīs un dzīve sakārtosies.

Autorei iesaku nenobīties - ja ir vēlme, tad uz priekšu.
Man patika Pumpkin komentārs - pilnīgi piekrītu. Nezinu, cik no mūsdienu meitenēm būtu spējīgas domāt par bērnu, ja nebūtu pamperu un citas primāras lietas, kā tas bija tajos laikos, kad mēs dzimām. Protams, tad bija citi laiki, bet neticu, ka tagad bērns būs laimīgāks, ja tiks nokrauts ar 100 mīkstajām roatļlietām. Okei, pirksi viņam dārgas šmotkas, no kurām pēc mēneša jau būs izaudzis, baigā jēga :)

Nepiekrītu, ka viss ko vajag ir mīlestība un tad jau varēs izdzīvot. Ar mīlestību nepabaros bērnu un vēlāk bārnudārzā vai skolā nepalaidīs. Paskatoties kādas šobrīd ir vajadzīgas izmaksas, lai bērnu skolā palaistu....nepietiek ar mīlestību tikai. Vajag arī naudu. Turklāt, pēc bērna piedzimšanas komunālie maksājumi nekur nepazūd - tiem arī vajag naudu.
Es nogaidītu, pati sameklētu normālu darbu un tad par bērnu domātu.

Indie, diez vai viņa septiņus gadus pēc bērna dzimšanas sēdēs mājās :) Katrā ziņā, ja es plānotu, nedomātu par to, kā palaist viņu skolā - pa to laiku visa dzīve var mainīties. Jā, dārziņam ir savas izmaksas, ar to jārēķinās, bet man šķistu normāli apmēram 2 gadus pēc bērna dzimšanas domāt par darbu. Autore jau neminēja, ka taisās visu mūžu sēdēt mājās.

WaRRior, tās bija tikai manas domas, jo es vienmēr domāju soli uz priekšu, nevis paļaujos, ka gan jau kaut kā tas viss nokārtosies. Bērns manās acīs ir milzu atbildība.
Es arī nebiju domājusi, ka viņa visu mūžu sēdēs bez darba, taču, kad bērns piedzims, tad arī nevarēs vairākus gadus uzreiz darbā mesties, jo vajadzēs veltīt visu dienu un uzmanību bērnam. Vajadzības augs, bet naudas vairāk nebūs.
Taču, nav mana dzīve. Ja autore domā, ka viņai tas būtu šobrīd labākais lēmums un nogaidīšana būtu briesmīga - lai viss izdodas.

Es sākumā kāzas ieplānotu, un tad bebi.Kaut mājas , nelielas kāzas.

Man liekas, ka ar 400 ls, ja nedzīvo Rīgā, bet gan kādā mazpilsētā, var iztikt 2 pieaugušie un bērns.
Bet tu varbūt, ka parēķini, cik jums mēnesī tā naudiņa tagad aiziet, kur varētu ieekonomēt, paskaiti klāt iespējamos bērna izdevumus. Varbūt, ka tagad iekrājiet kādu naudiņu... Nu man liekas, ka tev labāk ir zināms, vai tu varēsi atļauties bērnu vai nē, mēs jau nezinam jūsu naudas tērēšanas paradumus!
Vēlu veiksmi! ;)

Es sākumā kāzas ieplānotu, un tad bebi.Kaut mājas , nelielas kāzas.

pff...tas nav obligāts pasākums,ja grib bēbi.
Ja grib mazulīti, tad apprecēties var vienmēr,ja tāda vēlme ir.
Kāzas manā izpratnē nebūtu tas noteicošais,kas noteiktu - taisīt mazo, vai nē.
Tjipa bērnam naudas nav, bet kāzas jātaisa :D ķeksīša pēc es arī kāzas netaisītu. pRecētos kaut 50 gados, bet tā,lai es to dienu atcerētos līdz kapa malai.

Man nav lielas kāzas svarīgas, nu nepatīk.Ktram savs.

Gribu lai ģimenē visiem vienāds uzvārds. Lia bērns ir dzimis laulībā. Lai visu laulības laikā iegādātoi manhto šķiroties pēc l;ikuma dalam uz pusēm. Lai nedo Dievs tēva nāves gadijumā nevis bērns manto daļu,bet es ka sieva un bērns.Daudz vēl ir juridisku lietu kapec japreces, uhn tad jaražo bērni. Un vēl, ir gana liela sabiedsrības dala kas būsim godsīgi šāķibi skatās uz ārlaulības bērniem.


un vēl, negribu ta ka druškais.Tas mans draugs un mūsu bērns.Ta es negribu..

Kubiete - man liekas,ka diskusija nav par tevi :D ir forši,ka gribas kāzas un ģimeni. Es arī labprāt vispirms apprecētos un tad tikai bēbi, bet izskatās,ka tēmas utorei kāzas nav svarīgākais. Viņa domā par bērniņu. Tā,ka "uztaisīt kāzas vispirms" man liekas diezgan muļķīgs ieteikums,ja viņa grib bērnu :D

Nav arī par tevi. Autore darīs ka grib, mes tikai pļāpajam, nevis te izlemjam vinas likteni.:D

Vina tikai plāno. Un te visas izsaka savu subjektīvo viedokli.

Nav arī par tevi.

:D :D Es i nemaz nedomāju,ka par mani. Mana vēlmes te ir maz. :D es te neaizrāvos ar "Es gribu..." kā tu :D

Man nav lielas kāzas svarīgas, nu nepatīk.Ktram savs.

Gribu lai ģimenē visiem vienāds uzvārds. Lia bērns ir dzimis laulībā. Lai visu laulības laikā iegādātoi manhto šķiroties pēc l;ikuma dalam uz pusēm. Lai nedo Dievs tēva nāves gadijumā nevis bērns manto daļu,bet es ka sieva un bērns.Daudz vēl ir juridisku lietu kapec japreces, uhn tad jaražo bērni. Un vēl, ir gana liela sabiedsrības dala kas būsim godsīgi šāķibi skatās uz ārlaulības bērniem.


un vēl, negribu ta ka druškais.Tas mans draugs un mūsu bērns.Ta es negribu..