Mani jau no bērnības audzināja, kārtībai ir jābūt visur, īpaši mājās (vecmamma tika teikusi vienmēr, ja mājās nav kārtības, tad visur citur arī nebūs), Piecelies, saklāj gultu, paēd , nomazgā traukus, drēbes netīras, ieliec veļas grozā, tīras, bet nevilksi, jāliek atpakaļ skapī. Noteikti kādai no malas skatoties liktos, ak, kam viņai tas vajadzīgs, bet es savādāk nespēju iedomāties, es tā esmu audzināta un jāsaka, jūtos apmierināta.
Nejūtos nomocīta, ja man ir jāsakārto māja, jānomazgā trauki, jāizgludina drēbes, jāaplaista puķes u.t.t Uz vekalu nevaru iedomāties iet ar netīriem matiem astē un kaut kādu apģērbu. Nespēju ēst ēdienu no jebkāda šķīvja un vispār ēdiens un dzērieni, tiem ir savi trauki un rīki, katram atbilstošs. Agrāk domāju, ka laikam esmu no retajām, kas kārto iepirkuma maisiņus, taču izrādās nē, tas priecē. Nekārtīgā vidē nespēju justies komfortabli, atbrīvoties, gribas ātrāk aizbēgt, tāpēc vietas uz kurām eju, izvēlos rūpīgi, jābūt visam gaumīgi. Visam un vienmēr jābūt gaumīgi. Es pieļauju, ka mani noteikti pārņems savādāks skatījums, kad būs bērni, lai gan nedomāju, ka būs krasas izmaiņas, bet kaut kas noteikti būs "vieglāk".
Un, ja nu rodas priekštats, ka viss ir par traku, ka noteikti pat vīrs ir nelaimīgs, vīrs ir priecīgs.. vīrieši varbūt cūkājas un aizmirst novākt/savākt, toties dzīvot kārtībā viņiem ļoti patīk. Un arī draugiem patīk ciemoties tikai pie manis, kā ir draugu vakari ar pokeru un filmām un šautriņu turnīru, tā DIO māja ir norezervēta. Cilvēkiem patīk kārtība. :)
1205
