Tā kā mans draugs ciena mani, tad es pat nevarētu iedomāties, ka mani tādos vārdos sauktu, tas ir, pirmkārt, otrkārt, NEKAD es neļautu sevi tā apsaukāt, ja arī es būtu pie kaut kā vainīga, uzreiz pļauka vai kas pa rokai ar to mestu.
Treškārt, nevajadzēja melot savam draugam, vajadzēja pateikt, ka ej uz klubu/bāru.
Es arī vienreiz samelojos, un nekad vairs tā nedarīšu,man bija mācība, lai arī nekas tāds nenotika, viņš bija dusmīgs, rājās, bet nevienu rupju vārdu uz mani vērstu viņš nepateica.
Tāpēc piekritīšu pārējām, ka acīmredzot, abi esat līdzīgi, ka šāda situācija izvērtās.
Manuprāt, pieauguši, sevis cienoši, cilvēki spēj izrunāties normāli, nepaceļot balsi, neaizvainojot otru cilvēku, bet laikam izrādās, ka ir tādi, kas to nevar.