Par grūtniecību,dzemdībām

nazic, ir dažādas grūtnieces. Ir tādas, kuras arī grūtniecības laikā ļoti uzmanīgi seko līdzi savam uzturam, jo būtībā papildus ir jāuzņem dienā 200 kcal (tā vismaz man dakteris apgalvoja). Ir tādas, kurām zemapziņa nospēlē to faktu, ka " jāēd pa diviem". Ir arī tādas, kurām patiešām uznāk trakas vēlmes, ka siekalas tek līdz zemei iedomājoties par kādu konkrētu ēdienu.
Es tomēr uzskatu, ka ir jāseko līdzi tam, ko ēd, neliedzot sev kārumiņus, bet tos arī ar mēru, lai nav tā, pēc maltītes nevar pakustēties.

CariDee, ir ir dēliņš ;)

Man ir meita. Grītniecības laikā pieņēmos svarā par 28 kg. Arī man par to šobrīd ir kauns. No 34 izmēra tiku līdz 40. Bērnu baroju pusotru gadu. Svars pazuda tikai pēc tam, kad beidzu barot. Bet esmu atgriezusies arī 34 izmēra drēbēs. Turpmāk es arī zināšu, ka nav ko rīt. Manas prasības bija pēc saldējuma un ceptiem kartupelīšiesm. Un lielais svars ir atstājis savas pēdas - briesmīgas strijas uz kājām un vēdera. Bet cenšos ar to samierināties, pati jau vainīga.
Dzemdības bija laikam jau vieglas, jo nekādu plīsumu nebija, un viss notika pietiekami ātri - 6h (reāli to varēja samazināt vēl uz īsāku laiku, ja ātrāk būtu izdomājuši, ka vannā viss gaidīšanas process notiek ātrāk).

Svarā pieņēmos par 10kg. Nezinu, kā atturēties no tā, ko ļoooti kārojas- man tā bija citronu sula. Dienā izdzēru vismaz litru. Ja veikalos nevarēju atrast, tad aizvietoju ar apelsīnu sulu. Viss ''liekais'' pazuda mēneša, divu laikā, izdilu pavisam kārna. :/
Bērnu baroju līdz 9 mēnešu vecumam, kamēr piens beidzās.
Oi, krūtis man bija liela sāpe- ļooti nepatika, kad bija lielas+ dažas strijas. Biju pārlaimīga, kad atgriezās vecajā izmērā!Bet, protams, tik stingras vairs nav.

Dzemdības nebija tik trakas, kā es biju iedomājusies. Dažbrīd bija diezgan traki, bet tas pašās beigās. Nekur nekas neplīsa, negrieza, viss kārtībā.
Galvenais nesabīties, lasot informāciju netā :)

Man ir 2 mēnešus veca meitiņa. Svarā pieņēmos kkur 10kg, uzreiz pēc dzemdībām svēru mazāk kā stājoties uzskaitē. Tās dienas DZn arī neko nevarēju ieēst, jo ēstgribas nebija. Tagad gan kādi 4 kg ir jānomet, kas nākuši klāt no mājās sēdēšanas.
Ar krūti baroju 1.5 mēnešus, baigi garš stāsts, kāpēc tā sanāca, tāpēc izlaidīšu
Dzemdības bija ātras un vieglas, kopumā no pirmajām kontrakcijām līdz piedzimšanai pagāja 3 stundas:) Nu labi, tajā mirklī sāp nežēlīgi, bet diez vai var maz savādāk dabīgi piedzemdēt

Jaut ājums tām māmiņām, kurām vajadzēja griezt, jo bērniņš netiek ārā, tas traki sāp? Kā vispaār LV tas notiek? Jo kad paskatījos Youtube video kā tur bez žēlastības vienkārši paņem un iegriež ar kkādām stulbam šķerēm, man riktīgi bail palika :/ :(

Oooiiij kā sasāpējās lasot visu šito ! :(

Pieņēmos svarā tikai par 7 kg - tas bija tīŗi vēdera svars. Es neizbaroju ar krūti pat mēnesi, jo saslimu, nevarēju izveseļoties ar dabīgām metodēm un ārstam nācās man izrakstīt zāles, kas nav savienojamas ar barošanu ar krūti. Arī piens bija liess, tāpēc to sākumu atceros kā murgu - to tik darīju, kā baroju. Krūtis no tā, protams, ir diezgan smagi cietušas, pat par spīti tam, ka baroju bērnu tik īsu laiku.
Dzemdības man bija ļoti smagas. Pat ar stimulēšanu tas notika lēni un mokoši. Paša spiešana ilga aptuveni 30 min, sāpes ilga vairāk nekā 12 h. Bet man bija smagākās dzemdības tajā dienā.
Lai cik tas dīvaini arī nebūtu, pirms tam par dzemdībām vispār nesatraucos, laikam tāpēc tā man ir ļoti liela trauma un nezinu, vai saņemšos un vēl kādu bērnu.

Ooo jēziņ,Ance ! Man paliek ar vien vairāk bailes palikt stāvoklī :D

Monro, vajag sportot un ēst normāli, tad nebūs tā, kā man. :D Pati jau vainīga, jo nesportoju kopš vidusskolas beigšanas un par uzturu arī īpaši nedomāju, es esmu tieva.
Ā, jā - 7 kg, tas man bija nevis pēc dzemdībām, bet gan pirms. :) Pēc dzemdībām es nometu vēl piecus un tagad sveru 48 Kg... :(

Pieņēmos par kg 20, pāris dienas pēc dzemdībām, kad savilkās vēders, biju tievāka nekā pirms tam :) Ēdu visu, ko kārojās, nu, protams, izņemot asus ēdienu un gāzētus dzērienus vairumā.

Starp citu- ja prasoties alu, tad esot, ja nemaldos, B vitamīna trūkums organismā.

Ar krūti baroju īsu laiciņu, jau slimnīcā deva pudelīti, jo sākumā pieniņa pašai nebija, bet tad, kad bija, aumaļām gāzās laukā, burtiski noplūdu pāris minūšu laikā, tad, ja nu paspēju atslaukt, tad tika pie pieniņa, bet ar laiku saprata, ka no pudelītes ir vieglāk un no krūts pats atteicās.

Ar pirmo bērniņu, man gan liekas, ka nebūs tik traki, lai arī cik ilgi pati viņu barotu, nepazudīs tā forma, par to nevajag lieki satraukties.


Dzemdības man bija dabiskas, ar daudziem plīsumiem, bez EA, jo cena vien mani gāza no kājām :D Bet deva elpot smieklu gāzi, tā mazināja sāpes.

Nu tā- sāpes sākās jau ap 3 naktī, mazais piedzima 10 vakarā. Sakumā nesāpēja stipri, bet tā riebīgi, no kādiem plkst. 8 nevarēju ne pasēdēt, ne pagulēt, neko. Labi, ka soma jau bija sakārtota, jo neviena loģiska doma nenāca prātā. Tad nu staigāju istabā uz riņķi, bet pati jutu, ka vēl nevajag nekur braukt, tad nu sagaidīju draugu no darba, no manas sejas izteiksmes viņš saprata, ka nav labi kkas :D pus 5 iestājos nodaļā, tad kontrakcijas jau bija ik pēc 3 minūtēm, kādu nepilnu stundu pavadīju tādā apskates telpā, kur konstatēja jau nelielu atvērumu, klausījās tonīšus, ik pēc laiciņa ienāca vecmāte, pēc tam pa tiešo veda uz pirmsdzemdību palātu, tur arī sākās jautrība :D Tagad atceroties kā locījos no sāpēm tiešām varu pasmaidīt. Grūtākais bija tad, kad nenormāli sāpēja, tad liecos pret gultu, bet tajā brīdī vajadzēja gulēt, jo bija uzlikts aparāts, kurš, ja nemaldos, sāpju viļņus mērīja.

Biju domājusi, ka ūdeņi noiet tāda pilīte, kuru pat just nevar- aha- sajūta, it kā biksēs kāds 3 litru burku ar ūdeni būtu iegāzis :D

Tad jau gāju uz dzemdību palātu, rausos uz galda, pats process nebija ilgs, nepilna stunda un milzīga atvieglojuma sajūta, gan tiešā, gan pārnestā nozīmē, jo bērniņš priekš manis bija liels :)

Ko es varu ieteikt- nesatraucies pirms laika, nenoskaņo sevi, ka sāpēs vai vēl nez ko, citām tiešām ir tā, ka pāris minūtes un mazais ir laukā :) Klausi vecmāti, nesaki, ka nevari, jo maziņajam sāp daudz vairāk nekā mums, un, pats galvenais- neviens iekšā nav palicis :) Arī es mazo būtu izspiedus ātrāk, bet sabijos, ka baigi sāpēs un vienā brīdī negribēju spiest, bet, patiesībā, tajā brīdī nekas nesāpēja, tikai jutu kā mazais izslīd :)

Atvainojos, ja kādu sabiedēju vai pārāk sīkumos izplūdu, bet tāda ir mana pieredze, nekā pretīga tur nesaskatu un viss ir aiz muguras, pat sāpes atceros ar smaidu.

Mani atkal sabiedēja! :D

Par 18, bet jau nākamajā dienā nosveroties 10 bija nost. Un es neriju, kā arī neizskatījos resna un uzblīdusi, vienkārši ķermenis ieguvis spēcīgus apveidus vienmērīgi.. rokās, kājās... pat muskuļi pieauguši, kas ļoti noder - visu dienu cilājot mazo. Turklāt nav domas tagad par ņemšanos ar diētām un dzīšanu nost, barojot ar krūti, primārais tomēr šķiet veselīgs, trekns piens.

sweika es grutniecibas laika pienemos 30kg, un varu tev ieteikt labak bernu barot ar kruti svars kritis pats par sevi un man krutis bija c ari tads palika.berninu baroju 1gadu un 2menesus un senais svars atpakal bija 6men.Katrai ir savadak, nebaidies.Un ka man gaisredze un dakterite teica doma tikai labas domas un viss bus labi..;)

Es pienjēmos svarā pa 12 kg, un mēnesi pēc dzemdībām jau biju atpakaļ savā svarā. Tā kā baroju ar krūti, tad par saldumiem + saldajiem dzērieniem u.c. vari aizmirst + vēl bēbja cilāšana un ņemšanās, līdz ar to svars ļoti ātri pazuda. BET es arī grūtniecības laikā neriju, ēdu visu, bet ne par diviem (kā citi mēģina ieskaidrot). Grūtniecība nav laiks, kad ieturēt diētas un mēģināt neēst, vienkāŗsi vajag ēst daudzveidīgi un nelielos daudzumos.
Krūtis man palika par vienu izmēru lielākas, bet tā kā man bebis vēl ēd krūti, tad nezinu kā mainīsies pēc barošanas, bet cik esmu dzirdējusi, smuki savelkās un viss o.k.
Iesaku izbaudīt savu gaidīšanas laiku un nemocīt sevi ar stulbām domām un kur nu vel tērēt laiku lasot negatīvu pieredzi par dzemdībām. Dzemdības ir Tava mazulīša dzimšanas diena, protams tas ir grūts process, ar savām neērtībām un sāpēm, bet beigas ir brīnišķīgas, jo Tev iedod Tavu mazo bebi. Koncentrējies uz to, ka Tev viss būs labi! Domā pozitīvi un tad arī viss būs kārtībā!
Mana pieredze rāda, ka katram dzemdības ir savādākas un izpratne par to, kas ir šausmīgas sāpes (ar ko parasti biedē) arī. Mani paziņa sabiedēja- āprāts, cik šausmīgi sāpēšot u.tt. viņai bija dzemdības nieka 6 stundas. Tad, kad es dzemdēju savas 24 stundas, es domāju, ko viņa gan ir uzskatījusi par briesmām, ja man būtu tikai 6 stundas jāiztur sāpes, es būtu laimīga. Ta ka koncentrējies uz to, ka Tev viss būs labi, forši un galu galā galvenais ir tas mazais, kas Tev puncī.

Pirms 4 mēnešiem dzemdēju savu pirmo bērniņu :) Kad biju stāvoklī pieņēmos svarā par 20kg, pat ja daudz neēdu, mazais arī nebija īpaši liels. Dzemdības es pati uzskatīju par grūtām, bet ārsts dzemdības novērtēja uz 9/10 vai 8/9. Man šausmīgi sāpīgas kontrakcijas bija, nepārspīlējot - man likās, ka noģībšu, viss gar acīm melns palika, un nelabi arī sametās. Draugs nevarēja noskatīties kā es mocos un pieprasīja, lai man taisa epidurālo anestēziju. Uij, pēc tam palika tik labi ka nu.. :) Bet tāpat jutu un sāpēja kad bērns pats dzima. Es no stresa un sāpēm netīšam izrāvu ārā katetru un asinis šausmīgi šļācās ārā. Kad mazais piedzima un viss beidzās, es jutos kā paradīzē, man bija tik viegli. Bet tā nav visiem. Kā CariDee teica, ka
viņāi bija šausmīgas dzemdības, jo bērns bija liels.manai māsai arī bija liels bērns un dzemdības viņai nebija šausmīgas, pat nedomāja ārsti ķeizaru taisīt. Un man bija neliels mazais, bet dzemdības bija šausmīgas. Tākā es domāju tas nav atkarīgs no mazuļa izmēriem.
Bērnu ar krūti arī baroju kādu 1 mēnesi, pēc tam piens beidzās. Arī no stresa :|
Un krūšu forma man nav mainījusies.
Ar svaru ir kā ir. Tagad vingroju, lai iegūtu labu augumu. Bet rezultāti jau kļūst redzami :)

Nu nav jau tik traki kā parasti izklausās :)

Lai gan es ļoti svarā pieņēmos un ēdu visu, ko gribēju, es neapēdu daudz, jo sākumā vnk. mocīja nelabumi, bet pēc tam kuņģim nebija, kur izplesties, vēders bija mazs, bet bebis liels. Atceros kā gribēju speķpīrādziņus, sapirkos veselu maisu, siekala tecēja, kamēr līdz mājai tiku, vēders rūca, aizgāju mājās un knapi 2 vien nolocīju, jutos pārēdusies :D Tā bija ar visu :)

Ak jā, man nebija bail no dzemdībām, bet bija liels satraukums, jo tās būtu tādas sajūtas, kuras vēl nekad nebiju piedzīvojusi.

Kad gāju pie savas ginekoloģes uz pirmdzemdību lekcijām, viņa teica:"Ja sāp un gribas bļaut, tad bļaujiet, Tāsir jūsu tiesības."
Dzemdību procesā es nebļāvu, bet paskaļi vaidēju un elsoju. Un vecmāte man teica:"Nu nebļauj!" Dzemdībās vēl piedalījās viens ginekologs vīrietis - viņš gan bija saprotošs un izpalīdzīgss :)

He,nu man ar ši tēma ļoti aktuāla šobrīd.)

burviite
Kapēc par saldumiem var aizmirst? Tev kādas problēmas ar cukura līmeni?

Vnk man gribējās tikai saldumus un tad gudras tantes ka būs meitiņa. A, tiem kam vēl uz skābo, rūgto, sāļo, tām puistīši ir.

Haha, galīgi pretēji mūsmājās :)