Mans vīrs arī piedalījās dzemdībās un visu redzēja. Mazajai bija lielas problēmas piedzimt. Mani pat izsēdināja uz tā dzemdību galda, bet pēc kkādām 15 min kāpt nost un turpināt mocīties. Un tad tik pēc kaadas stundas atkal bija jākāpj uz tā dzemdību galdam. Tad par laimi mazā piedzima. Ļoti neforša ārstes attieksme bija. Biju pat gatava maksāt par ķeizaru, mamma vēl gāja runāt, bet aizsūtīja mammu prom. Tipa man traucējot. Epidrualo arī attteica, jo tipa nevarēšu izspiest.
Zinat - tāpat nevarēju, jo bērns bija tik liels, ka bērns vēders pat nebija noslīdējis un daktere man ar rokām no vēderā spieda uz leju mazo. (Ko īstenība nedrīkst darīt, jo var ļoti bērnu saspiest un savainot.) Tad tik es to nezināju)
Lieki piebilst ka vīrs pat redzēja kā vaica man divreiz iegriezumu, lai mazā tiktu ārā.
Tāpēc domāju, ka mierīgi varēja taisīt man ķeizaru. Tāpat bija šuves, tik tur lejā, kas ilgi vēl sāpēja.
Daktere Sokolova tā bija. Fui... cik pretīga.