Draudzība

Līdzīgi man pavisam noteikti nav.

Draudzībai ir jābūt abpusējai, citādi tā ir uzbāzība.

man tāpat bija, taču tā, kura necentās draudzību saglabāt, biju es ;/ es vienkārši nepamanīju to, un nejutu, ka tas kādu dienu varētu novest pie tā, ka vairs neesam draudzenes. parunā ar viņu ;)

Mans gadījums, precīzāk, pagātne :) Es vienmēr gāju ciemos, zvanīju, runāju tikšanos. Vienreiz pieriebās un pārtraucu uzprasīties ar savu klātbūtni, un zin, kas notika? Viņa pat nepamanīja, ka biju nozudusi no viņas dzīves :D

Nav tā ka es viņai uzbāžos - mēs ļoti bieži sazinamies - internetā, caur telefonu, viņa man bieži zvana u.t.t. Bet kad runa ir par tikšanos vai pasēdēšanu - vienmēr man ir pie viņas jābrauc - jo viņai nekad nav naudas - ir vienmēr problēmas!!! Visiem cilvēkiem ir problēmas - bet mes taču atrodam laiku tiem kuri mums ir svarīgi!!! Laikam tiešām tādi draugi nav vajadzīgi!!!

Esmu viņai to vairākas reizes teikusi, bet viņa uzreiz sāk man pārmest ka viņai ir nez kādas problēmas bet es viņu nesaprotu - ka man ķipa ir vieglāka dzīve!! Un tad kad es reāli apvainojos par viņas šiem gājieniem - īstenībā gribu paiet malā no tā visa - tad viņa saka ķipa kāpēc es uzmetu lūpu vai ko tādu!! es pat viņu aiciņu uz savu dzimšanas dienu - viņa uzreiz pasaka ka nebūs jo nav naudas u.t.t.!! Skumji

Ni zini, par to,ka cilvēkam nav naudas, tu neesi tiesīga nevienam pārmest. Ja visādi citādi viss ir kārtībā, tad nejumeklē problēmas tur kur viņu nav. Kad būs nauda-aizbrauks.

Nav tā ka es viņai uzbāžos - mēs ļoti bieži sazinamies - internetā, caur telefonu, viņa man bieži zvana u.t.t.Bet kad runa ir par tikšanos vai pasēdēšanu - vienmēr man ir pie viņas jābrauc - jo viņai nekad nav naudas - ir vienmēr problēmas!!!

nedomāju.ka tas ir iemesls,lai kādam kaut ko pārmestu. Padomā arī no viņas puses.

Es zinu viņas situāciju - zinu, ka ja viņai gribēšana būtu - viņa varētu atbraukt.. un viņa pie manis jau 2 gadus nav bijusi ciemos - visu laiku man ir pie viņas jābrauc !! laikam jāmainās ir man, jābeidz citiem uzbāsties....tā domāju ka būs labāk :/

zemene11 - man tā bija ar manu bērnības labāko draudzeni. Pēdējais, kad mēs runājām - bija - noteikti jāsaskrienās - uz ko saņēmu atbildi - nu nez kā būs.. man jau nav laika..

man tik ļoti žēl tās draudzības.. mums tik daudz kopā bija piedzīvots.

Kādu laiciņu es centos - vienmēr piezvanīju vai iskrēju ciemos.. bet nu laikam jau ilgāk nebija lemts...

Tagad esam tik pažiņas, ja kādreiz sanāks saskrieties - būsū priecīga parunāties.. bet nekāda sirds draudzība tur vairs nesanāk...

Murr Murr - domāju ka mūsu draudzības iznākums būs līdzīgs tavam - laikam cilvēkiem vienkārši nav lemts - lai gan ir tiiiik daudz skaistas un pozitīvas atmiņas par mūsu draudzību :)

nevar jau pārmest otram, ja otrs tā jūtas...

Laikam man ir savādāks priekšstats un esmu audzināta savādāk, jo man vārds "draudzība" nozīmē ko citu :/

Varbūt vnk to aktivitāšu ir par daudz. Man arī paziņa visu laiku nepārtraukti mani kaut kur sauc, rauj, velk, aicina, jo viņai dzīve ir nebeidzams tusiņš. Ja es visur skrietu, tad man savas dzīves vispār nebūtu. Protams, tas viss aktīvais maksā arī - dzimšanas dienas, citi svētki, pirtis, izbraucieni utt. Nevar visur iet tukšām rokām, ar vienu un to pašu kleitu. Bet varbūt runa nav par naudu, bet laiku - varbūt viņai ir sava dzīve pakārtota ģimenei, attiecībām, hobijiem. Vai nesaista kaut kas draudzībā. Nav tas cilvēks. Jo citreiz mani arī pārgurdina klausīties stundām par svešiem cilvēkiem, ko nepazīstu visādas lietas, ne tur ko piebilst, ne iebilst, garlaicīgi. vai no visa pa druskai un vnk viss kopā kaut kas nav. Bet ne jau kāds cilvēks ir slikts uzreiz. Nav īsti pa ceļam. Cilvēki ir dažādi.

iespējams ka jā - mums vnk nav pa ceļam :) gan jau spēšu ar to samierināties ..... mēs jau tā labākajā gadījumā ja reizi tikai mēnesī satiekamies, vai retāk - kam man sanāk pie viņas aizbraukt....bet nu 2 gadu laikā cilvēks varētu pacensties un vismaz manos svētkos man neuzmest :D

nu ja viņai nav naudas, tad nav. varbūt viņai svarīgāk ir aizvest bērnus uz kādu pasākumu vai ar vīru/draugu kkur aizbraukt divatā. nebūtu pareizi pataisīt viņu par vainīgo, bet arī tu protams neesi vainīga, ka viņai tās nav, ja cilvēkam ir lielas finansiālas grūtības, tās parasti tik ātri nevar pārsvarēt. pat 2 un 5 gadi ir mazs laiks, lai cilvēks atspertos. lai gan es nezinu, cik lielas viņai ir šīs problēmas.
ja jūs sazinaties, tad jau vēl ir ok. un ja viņa tev pati zvana/raksta. būtu problēma tad, ja tev viņa ne rakstītu, ne zvanītu. loģiski, ja man būtu jāizlemj, kur iztērēt pēdējo naudu, domāju, ka tas nebūtu braucienam pie draudzenes

jāpiekrīt šim komentāram:

Varbūt vnk to aktivitāšu ir par daudz. Man arī paziņa visu laiku nepārtraukti mani kaut kur sauc, rauj, velk, aicina, jo viņai dzīve ir nebeidzams tusiņš. Ja es visur skrietu, tad man savas dzīves vispār nebūtu

Man arī ri tāda draudzene,kas ir labākā draudzene,kam visa dzīve sastāv no klubiņiem, iedzeršanas, utt. un es nevaru un negribu vienmēr skriet līdzi. Viņa itkā saprot bet šad tad pūšas. Mani vienkārši tas nesiatsa,bet kā cilvēks man viņa patīk,tāpēc biežāk izvēlos kaut kur neiet, pateikt,ka naudas nav, nekā notērēt visus savus ietaupījumus alkoholā un tusiņos,jo viņai tā patīk. Tapēc mēs cenšamies izrunāt tās lietas un viņa cenšas mani saprast,jo es vienkārši neesmu tas cilvēks,kas tas saista.

Gadījumā nav tā, ka tev ir mašīna, bet viņai nav? Man ir pāris šādas paziņas, kuras uzskata, ka man ir pienākums viņas savākt un pēc tam nogādāt atpakaļ tikai tāpēc, ka man ir mašīna. Kad sarunājam kaut ko kopā darīt, tad bieži atskan - tu taču man atbrauksi pakaļ? Bet es esmu nekaunīga un vienmēr saku nē, tad viņas paliek mājās un pūšās, kamēr es aizbraucu, piemēram, iepirkties. :D
Ja tev ir mašīna, bet viņai nav, varu pateikt, ka viņa tevi nekad nesapratīs. Viņa redz tikai pārvietošanās līdzekli, kamēr tev ir jādomā par tādu sīkumu kā degviela.

Man tāda draudzība nebūtu vajadzīga, jo tā nav draudzība.
Es pati kaut kādā veidā arī esmu palaidusi kādu draudzību vējā, bet laikam jau tāpēc, ka tas man nav bijis tik svarīgi.

Un runājot par Hannas autolietu, es arī nebūtu ar mieru būt par kurjeru.
Savu reizi tas tiešām ir vajadzīgs un man nav problēmu kādu savākt vai aizvest, bet nu nejau sistēmā.
Man arī pašai ir neērti prasīt kādam kaut kur kaut ko vest :)

Ir pat tā - ka man nav ne auto ne tiesību - bet viņai ir auto :D bet tāpat nevar atbraukt :)

Laikam vnk viņai šī draudzība nav svarīga!! :)

Man bija tieši tāda pati situācija, vienīgā atšķirība mēs bijām draudzenes jau no bērnudārza laikiem. Es vienmēr biju tā, kas pirmā rakstīja, zvanīja, interesējās. Bet viņa praktiski nekad nelikās zinis, kā man iet, izņemot vienīgi tajos brīžos, kad viņai kaut ko no manis vajadzēja.
Šobrīd jau veselu pusgadu neesmu interesējusies, kā viņai iet un labi vien ir, tikai žēl, ka tik vēlu sapratu, ka mūsu draudzība nebija īsta!!:(