Skolā (vismaz vidusskolā) vajag mācīt to, kas skolēniem interesē, pamainīt/pilnveidot mācību programmas. Ir, protams, visi tie novirzieni, bet tāpat jau tiek mācīti +/- vienādi priekšmeti, vairākās stundās tāpēc sanāk vienkārši atsēdēt, runāt ar klasesbiedriem, iespējams, traucēt tiem, kuriem reāli tas priekšmets interesē.
Vienmēr esmu bijusi par to, lai sports (kas atšķirībā no vizuālās mākslas un mūzikas, par kurām arī tādas runas ir, notiek visu vidusskolas laiku) netiktu vērtēts ar ballēm. Ir dažādi cilvēki, protams, daudziem tas 9 vai 10 sportā visu vidējo atzīmi paceļ, bet citi, ne tik standartus izpildīt spējoši skolēni, iegūst savu 5 vai 6 un vidējā atzīme ievērojami noslīd uz leju.
Tāpat sporta mācību stundās varētu būt izvēle, ko vēlies darīt, piemēram, aerobika u.tml., tad tas patiešām veicinātu vēlmi skolēniem nodarboties ar to sportu pāris reizes nedēļā. Nudien nesaprotu, kā atzīme par strītbolu, kas mani absolūti neinteresē, var man palīdzēt nokārtot CE, iestāties augstskolā un veicināt manu interesi par sportu. Veicināja drīzāk riebumu.
Tāpat nesaprotu sporta daudzumu - 12. klases 2. semestrī, kad vajadzētu gatavoties CE, mums bija nedēļā 3 sporta stundas. Prātīgāk būtu tajā laikā pirms eksāmeniem daudz agrāk (nevis maija beigās) uztaisīt tādu kā konsultāciju grafiku - kur visi nevajadzīgie priekšmeti kā sports nenotiktu, bet vairāk tiktu ņemti tie, kuri tev reāli būs nepieciešami.
Es arī esmu vienmēr bijusi par formām, nedomāju, ka tas ievērojami samazinātu cilvēku nolikšanu, bet man vienkārši patīk, kā izskatās. Tiesa, formām jābūt gaumīgām, jābūt izvēlei.