...ar kolēģiem.

Formālas, pieklājīgas. Sastrādāties nav problēmu un tas ir pats svarīgākais. Mani tas apmierina. Man nav vajadzīgs čomoties ar šiem cilvēkiem. Tam man ir draugi. Ar kolēģiem es pavadu savu darba laiku un nejūtu nepieciešamību pavadīt vēl arī brīvo laiku kopā izklaidējoties utt.
Iepriekšējā darba vietā bija kolēģes, kas uzskatīja, ka visiem savā starpā jāčomojas, jāstāsta savi piedzīvojumi, jālien citu dzīvēs utt. Tas bija kaitinoši un es no tās vietas ātr vien aizgāju, jo gribēju strādāt, nevis pavadīt dienu stulbi klačojoties.

ir divi kolēģi, kas man tā tā, itkā normālas, bet nu mums ne īpaši saskan. ar pārējiem, foršas, kopā pavadam laiku arī ārpus darba :)

man ir vīriešu kolektīvs.
ļoti draudzīgas,čomiskas. ar citiem atturīgas.
katrā ziņā kolēģi man ir super ;)

Man ir ļoti labas attiecības ar kolēģiem:) regulāri visi ejam kopā izklaidēties, taisām pasēdēšanas utt.. tas laikam tāpēc ka plus mīnus visi esam vienā vecuma kategorijā, ar kopīgām interesēm!

Man ir lielisks kolektīvs. Ar jokiem, regulāriem tusiņiem un klubiņiem, mazajām ieņirdzamajām klačiņām :) ir viena gan, kas man totāli riebjas, bet ar viņu man nav nekas ne jādala, ne jāsastrādājas :)

Tagad gan sēžu mājās ar divas nedēļas vecu mazuli, bet kolēģu un tā visa iekšējā darba tusiņa trūkst :)

Man ir lielisks kolektīvs. Tik daudz, bieži un daudzveidīgi kā agrāk tusējām, vairs to nedaram, bet vienalga visu dienu ierēcam viens par otru. :-D

Man ir superiigas attieciibas ar koleegjiem,protams,ne ar visiem vienaadas,jo esam liels kolektiivs(ap 35)
Ir tieshaam izveidojushaas labas draudzenes un draugi laika gaitaa.:) Vienmeer kopaa ir jautri,saprotamies ar dazhiem jau no pusvaarda :D
Kopaa ir arii aarpus darba balliites.:)

Man kolegi ir problema. Vispar mana ofisa ir 340 kolegi, ar daziem pat nesveicinos, jo nepazistu. Tik zinu, ka kolegis, ja satieku lifta uz redzu uz kuru stavu brauc.
Mana departamenta ir 30 cilveki no kuriem visiem ir 40+. Chomojos ar vienu puisi, kas man teju jau ka bralis un ar prieksnieku. Un ar prieksnieka prieksnieku. B

Man arī ir labas attiecības ar kolēģiem. Sieviešu klačās gan mēģinu neiesaistīties,jo pirmkārt man tādas lietas nepatīk pašas par sevi un nav interesanti klačoties ar 15-25 gadus vecākām sievietēm, jo uz lietām viņām ir pavisam cits skatījums. Klačas mums šeit ir ikdiena - sākot no kolēģiem, beidzot ar kopīgajām paziņām. Citādāk - viss labi, par laimi mums to puišu stipri vairāk. :)

Ar kolēģiem ir koleģiālas attiecības - profesionālas ar sarkasma un humora piešprici mērenās devās. Kad runa ir par darbu, tad tikai profesionāla attieksme, kad kopīgi ejam pusdienās, tad var arī kādam zupu uzšpļaut no random anikdotes vai komentāra :D Ārpus darba ar kolēģiem attiecības neeksistē, ja nu reizēm kādā īpašā gadījumā tik.
Pretējais dzimums = kolēģi un nav pat ienācis prātā ar kādu flirtēt vai kā citādi vedināt uz iespējām kopīgi ko pasākt.

viens kolēģis. Attiecības foršas, abiem patīk melnais humors, ko pāris reizes dienā arī izmantojam attiecībā vienam pret otru. bet darbs paliek darbs - ir robežas, ko nepārkāpjam

man bija dažādas attiecības ar kolēģiem
ar citiem bija ļoti čomiskas,atradu arī draugus,ar citiem tikai formālas un ar citiem bija pat nedraudzīgas :D uzņēmums milzīgs tāpēc,man tur bija visādi
patika mans pirmais priekšnieks,tāds kadrs :D bet arī ļoti labs :) bet vienmēr ar prieku gāju uz darbu,kamēr viņš strādāja

man ļoti draudzīgas. bet problēma uzrodas tad, kad nokļūsti augstākā amatā par viņiem. kā lai es draugam pasaku - raksti paskaidrojumu utt.
Ir kādai pieredze? ja tu uzreiz ieņem tādu lomu, tad jau savādāk.

Vai vēl trakāk- es zinu, ka tas mans draugs strādā samērā slikti. bet man ir jāpiedalās viņa novērtēšanā - kādu līmeni ieliks, no kura arī alga atkarīga. Un kā tad rīkoties?

Pakalns-ir jābūt taisnīgai darba vidē,manuprāt. Nu taču ja draugs būs āmurs neturēsi viņu tur tikai tāpēc,ka draugs! Lai arī pašas padotie ir bijuši mani čomi,kad runa iet par darbu ir tomēr lietas,kurās draudzība tiek nolikta malā.

pie tevis ciemos varēs iet? :D

nazi- es arī domāju, ka cilvēkam, kurš ir 50 gadus nostrādājis tajā darba vietā, ir grūti klaus;it to kurš tikai 3 :D

Pakalns, tā varētu būt neapskaužama situācija. Beigu beigās parasti nākas izšķirties - draugi vai karjera. Negribētu nonākt tādā situācijā.

Pakaln-nu bet kā jau es tev toreiz teicu,tev nav jājūtas vainīgai par to,ka tu spēj izsisties 3 gadu laikā,bet šis 50gadus sēž turpat kur bij. ;) Ja viņi nespēs pieņemt to,ka ir lietas,kurās tev tomēr ir jābūt priekšniecei,tā būs tikai viņu pašu problēma nevis tavējā. Normāls cilvēks sapratīs,ka,lai arī draugi,bet kad runa ir par darbu ir jāievēro tas,kur katrs atrodas tomēr.

nazi,

Normāls cilvēks sapratīs,ka,lai arī draugi,bet kad runa ir par darbu ir jāievēro tas,kur katrs atrodas tomēr.

diemžēl reālajā dzīvē reti kad cilvēki to tiešām saprot.

Lancaster-nu,bet tā vairs nav mana problēma,ja citi nesaprot. Kad strādāju,mani padotie bija tikai vīrieši,jā mums bija čomiskas attiecības un tiešām bijām draudzīgs kolektīvs,tomēr tajās reizēs,kad bija sarunas par darbu nekad neviens nesūdzējās,ok vienreiz viens dusmojās uz mani vairākas dienas,bet nu man pofig :D Tāpat praktiski vienmēr darbs tika izdarīts laikā,ja palūdzu izdarīt ekstra vai palīdzēt neviens nečīkstēja,ja man bija jāiet citreiz uz kkādām tjipa sapulcēm ar lielākiem bosiem arī,neviens nečīkstēja,ka atstāju kādam savu darbu darīt. Tāpēc,ka tā ir pareizi.