Lieta tāda: kā jau daudzās Rīgas vietās un daudzstāvu māju pagalmos dzīvo daudz bezsaimnieku kaķu.
Esmu gan par gan pret to, ka dzīvnieki dzīvo ārā, bet šoreiz ne par to ir stāsts.
Kādai kaķu mammai pavasarī bija piedzimuši kaķēni. Tā nu viņi te lejā auga, ķepurojās un dzīvoja, jo katru dienu "kaķu tantes" divreiz dienā kaķus baro. Bet tad vienā dienā, ejot garām nelielam kaķu bariņam, ievēroju, ka visi kaķi (pusaugu kaķīši) sabīstas un metas bēgt, bet viens nesakustas nemaz un turpina gulēt. Tā nu piegāju pavisam klāt un tad pēkšņi nabadziņš mani ievēroja un metās bēgt. Tā pamazām katru rītu "tiekoties" ar kaķiem, sapratu- nabaga minka ir pilnīgi kurls. Jau kādu laiku domāju ko iesākt- jo ir skaidrs: kurls kaķītis āra apstākļos neidzīvos.
Šodien sastapos atkal ar viņu un skatos, ka trešdaļa astes viņam nav, kas jau nozīmē, ka no vienām briesmām viņam nav izdevies aizmukt.
Tad nu lūk- vai kāda nezin ko šādā sakarā iesākt, kam zvanīt vai kā rīkoties un vai vispār kāds būs gatavs parūpēties par kurlu minku? Es pati, diemžēl (lai arī mazais pusaugu kaķītis jau vairākus mēnešus ir "iekritis" man sirdī), nevaru ņemt pie sevis- man jau mājās ir mājdzīvnieks+ vēl mans darba ritms nekādi nesaies kopā ar rūpēm par kaķi. Tā tomēr ir ļoti liela atbildība, īpaši, ja vēl paredz, ka kaķu minkam notiekti ir vēl kādas nelielas veselības problēmas, kas piemīt 99% ārā dzīvojošo kaķu, tormēr ir jāuzņemās ļoti lielas rūpes un atbildība par katru ko "pieradinam".
Varbūt kāda tomēr zin kā rīkoties šādā situācijā vai ir saskārusies ar ko līdzīgu?
ps. negribas šo kaķu minku atstāt uz ielas, jo šaubos vai kurls pusaugu kaķis pārdzīvos tuvojošo ziemu.
49
