es pati esmu nonakusi lidziga situacija, tikai atskriba tada ka mes dzivojam kopa un esam kopa jau gandriz 4gadus,katra ieprieks minetaja komentara ir sava patiesiba, bet isteniba katras attiecibas jau ir savadakas, es ari esmu domajusi par pauzi, bet man bail ka puisis neatnas atpakal, tapec labak ir meginat kko glabt tgd, nevis velak,jo ar tada veida darbiem un vardiem kas sarunati strida karstuma var sabojat visu,pilnigi visu.mes sievietes vairak izradam jutas neka viriesi tas saja pasaule ta ir iekartots un tur diemzel mes neko nevaram darit, man ari bij ta ka mes sastridejamies par to pasu vienaldzibu, uzmanibas trukumu utt, un tad kad jau bija pienacis laiks kad beidzot pietie, pajautaju vai mili mani, atbilde-ja, bet velak sarunas turpinajuma sekoja teksts ka es pats nezinu kas ar mani ir jatiek skaidriba ar sevi nezinu vai milu tevi vai ne, viriesi nesaprrot ka tik vienkarsas lietas mus sievietes spej patiesam sapinat, ir gruti pienemt patiesibu, bet labak ir ja pasaka uzreiz vai ir but verts kopa vai ne, protams ja mili tad negribi dzirdet ka ne, bet vai ir verts mocities vel talak un ilgak, bojat savus nervus? es ari vel neesmu tikusi gala ar so situaciju, bet ceret ka viss nokartosies pats par sevi ir mulkigi, nekas pats tapat vien neatrisisnasies,ir vai nu jamegina abiem kkas mainit, ja vien zini ka ir tada ceriba, vai ari lai cik sapigi partraukt visu. nu ja .. katra gadijuma katram ir savi priektati ka rikoties sada situacija, cik cilveku tik viedoklu!
3
