nezinu,ko studēt

Man arī sākumā nebija nekādās skaidrības, ko studēt. Bet 11. klasē kaut kā viss noskaidrojās, 12. klasē sapratu, ka tas ir tas, ko tiešām vēlos. Arī budžeta vietas pāri 100... nu krč viss baigi forši :D Bet tev nepatiktu. Pat nezinu, ko tev ieteikt. Vispār katru gadu LU notiek "studenta kurpēs" (citās augstskolās saucas savādāk, piemēram RTU studentam pa pēdām utt) pasākums, kura laikā var sekot studentam no izvēlētās fakultātes, iet uz lekcijām ar viņu, parunāties, uzzināt par studiju programmu utt. Nu īsāk sakot, aizej uz kādu fakultāti, kas liekas +/- atbilstoša. Bet nenokavē pieteikšanos, nezinu, kad īsti šogad augstskolām tas notiek, zinu tikai, ka RTU ir rudens brīvlaikā.

bija tada dziesma:"vel ir laiks, vel ir laiks...."

pec tava apralsta tu varetu but zurnaliste.

Zināju tikai to, ka iešu uz RTU, man padevās eksaktās zinātnes, studiju programmu izvēlējos tikai iepriekšējā vakarā pirms iestāšanās. Pirmos divus gadus gāja ļoti grūti, un nepatika īsti tas, ko mācos. Bet biju apzinīga, domāju, ja esmu sākusi, tad pabeigšu. Trešajā gadā jau nedaudz labāk, kā arī sāka iepatikties tas, ko studēju, vēl pēc 3 gadiem esmu pabeigusi maģistru ar izcilību tajā pašā jomā, strādāju ļoti labā darbā savā jomā un saņemu arī citus darba piedāvājumus, alga laba, un darbs ļoti patīk!

Tas varbūt tā, lai saprastu, ka ne vienmēr pirmajā studiju gadā var novērtēt studiju kvalitāti un savu atbilstību šai profesijai.

Man bija līdzīgi. Aizgāju studēt par to, kas likās daudz maz saistošs, tagad esmu saparatusi, ka nav mana niša, bet žēl iztērētās naudas, enerģijas un laika, tāpēc turpinu. Bet realitātē beidzot esmu sapratusi, kāda sfēra mani patiesība saista. Žēl, ka apskaidrība nenāca ātrāk :)

Ja nezini sfēru, kurā gribi pastiprinātas zināšanas, neej nekur. Pirmkārt, normāls bakalaurs prasa 4 gadus. Ja izvēlēsies nepareizo profesiju, bet piespiedīsies pabeigt, rēķinies ar to, ka 4 gadus būs sajūta, ka muļļājies uz vietas.

Retoriskais jautājums "Ko es darīšu ar savām 12.klasēm?"
Ej strādāt veikalā. Pamēģināsi, pēc gada noteikti būs apskaidrība, ko gribi darīt. Nevajag sapņot, daudzi tā arī paliek ar savu vidējo visu mūžu.
Cilvēkam, kas nezin, ko grib, vislabākais ir strādāt standarta melnos darbus un saņemt standarta melnstrādnieka atalgojumu, kamēr izdomās, ko patiešām vēlas, bet šaut uz dullo manā skatījumā ir stulbi, jo, visticamāk, tev nemaz nepatiks tas, ko mācies un galu galā būs kas līdzīgs Hannas draudzenei - visu laiku domāsi, ka esi paredzēta kam labākam.

Es līdz 12.klasei domāju vienu, bet aizgāju mācīties pavisam ko citu. Nožēlas nav. Man palīdzēja atvērto durvju dienas. Viens ir sapņot, bet cits - ieraudzīt, ar ko reāli jāsastopas, kur reāli notiek mācības utt. Kad iegāju vietā, kur pēc tam mācījos - uzreiz sapratu, ka gribu būt tur, gribu studēt tur. Tā bija tāda jocīga sajūta - sapratu, ka iederos tur. Turklāt, es iemācījos un ieguvu ļoti daudz, ne tikai to, ko mācīja lekcijās un semināros.
Vispār sākot domāt par studijām, es atsijāju to, ko negribu un, kas nepadodas(manā gadījumā - viss, kur vajag ķīmiju, fiziku vai augstāko matemātiku). Pēc tam no atlikušā skatījos, kas man patiktu utt. Sāc arī tu pamazām, jo gan jau tu saproti, kas tev galīgi nepadodas un ko tu noteikti negribi studēt. Atsijā to un tad domā par pozitīvo - kas tev patīk, kas interesē, ko gribētu savā nākotnē utt. Pēc tam jau meklē, kurās skolās to māca utt.

es labprāt palasītu vēl pāris viedokļus no jums, meitenes! :)

up

Es šobrīd arī nevaru izlemt. Reāli,gribu būt tulks. Mācīties valodas. Visgrūtākais ir izvēlēties augstskolu. Eka,Sppa piedāvā tulkus,bet nu kādas iespējas pēc tam.Tad jau labāk es izvēlēšos augstskolu,kurai ir savs prestižš. MAna gadījumā LU. Tik vēl programmu īsti jāizvēlas.

Linna-man interesē, kas tās ir pa studijām? :)

Aizgāju, pamācījos, sapratu, ka nav mans. Gāju uz nākošo vietu, sapratu, ka tas jau ir tuvāk man.

man tas pats

Es arī iesaku vnk iet strādāt. Ja nezini ko gribi studēt, tad pacieties, uzreiz nevajag.
Es sākumā studēju IT, pametu pirmajā gadā, tad studēju un pabeidzu vadībzinatnes, tagad strādāju darbu, kuru varēju strādāt arī ar vidējo izglītību un beidzot, 6 gadus pēc vidusskolas, sāku sevī just kkādu vēlmi studēt un strādāt konkrētā jomā, protams vēl citā :D
Radiniece nestudēja pēc vidusskolas 2 gadus, vnk strādāja. Tad dabūja darbu, kur bijanoteikums, ak ies vismaz iestāties augstskolā, tagad strādā un studē neklātienē.
Šobrīd vispar tendence ir tāda, ka lielāka nozīme ir darba pieredzei nevis grādam.

Jā,piekrītu par to,ka tagad leilākoties tas noteicošais ir darba pieredze!
It kā labi.. nopelnīšu patti priekš studijām utt. Bet man ir bail zaudēt laiku! :( Varbūt tālmācība būs jāņem.. hmm :?