VIENTULĪBA vai BRĪVĪBA

Nav ne vientulība ne brīvība un negribētu.

Brīvība pieder katram, vientulība ne.

Piekriitu tam citaataam, viss atkariigs no cilveeka uztveres - vienu un to pashu lietu var nosaukt tik dazhaadi. Man taa ir vientuliiba, jo nespeeju pashlaik buut superpozitiiva un priecaaties par to, ko dziive sniedz. Pie kam briiviba man uz doto mirkli saistaas ar dabu, nevis maajaam ar datoru, tv un visu paareejo. Ja es tagad buutu kaut kur mezhaa un ieielpotu svaigu gaisu, un buutu tur viena - to es sauktu par briiviibu, nevis vientuliibu.

Te jau vairāk doma par to, kā katrs tieši sev definē būšanu vienatnē.

Es sev vairāk teiktu - pašpietiekamība un miers.

Šobrīd tā šķiet brīvība. Kad es ar savu situāciju vairs nebūšu apmierināta, tā būs kļuvusi par vientulību, kas gan ir pasmags vārds. Man laikam labpatiktu to saukt par vienmuļību, jo vientuļš cilvēks jau ir tāds, kuram nav neviena un tādu cilvēku nav nemaz tik daudz.

Es drizak saja teksta lietotu 'vientuliba' un 'vienatne'.
Brivibai ar to nav isti sakara.

+KAĶIS
Arī vientuļš cilvēks var būt brīvs. Ja runājam par attieksmi pret dzīvi un lietu uztveri.

Manā uztverē vientulība ir tad kad tev nav ne draugu ne otras pusītes un tu katru vakaru pavadi mājās pie tVviens pats ar sevi. Brīvība ir tad kad nav otra pusīte vai vismaz nedzīvo ar to kopā, ir draugi ar kuriem izklaidēties vai kaut vai sazvanīties. Šie vārdi manā uztverē ir nenormāli atšķirīgi un vispār nestāv blakus un nav pat tuvu....


Piemēri no dzīves.... vientuļš ir mans kaimiņš kuram ir gadi 80 sieva nomirusi un radi apciemo labi ja reizi gadā un draugi jau ir apmiruši.....

Brīva ir mana draudzene kurai pašlaik nav attiecības, bet ir daudz draugi, labas attiec`1ibas ar vecākiem.....

Noliekot šos abus pie TV vakarā ir uzreiz skaidrs kurš ir vientuļš un kurš brīvs :D :D :D

man ta butu briviba ne vientuliba un kadreiz tas pat ir vajadzigs.....

Man vientulība iestājas tad, kad vakarus pavadu kopā ar TV pulti garlaikojoties, pārējās lietas ir brīvība.

Vientulība ir tad, ja Tev nav izvēles, vai vismaz esi nonācis situācijā, kad šķiet, ka citādi nevar un Tu esi vientuļš, reāli nav tuvo un mīļo.
Būt vienam ir 100% apzināta izvēle atpūsties no citiem vai vienkārši būt pašpietiekamam.

Es to sauktu vienkārši par mieru.

Piekrītu Queen!

Vientulība manā uztverē ir tāds diezgan skarbs "salīdzinājums".
Es arī atnāku mājās, man apkārt ir klusums un par spīti tam, ka dažreiz tik ļoti gribētos, lai kāds ir līdzās- es nevienā brīdī nejūtos vientuļa. Tā jau saka, ka Tev var būt daudz cilvēku apkārt, mīļākais, bet patiesībā pati vari justies pavisam vientuļa. Man laikam ir ļoti paveicies, par ko jāsaka liels paldies manai ģimenei un draugiem, ka vienmēr ir apziņa, ka viņi ir tepat līdzās.

Runājot par brīvību- manuprāt, tas ir tieši tāpat kā ar to vientulību: Tu vari būt kopā ar kādu un justies brīvs un vari būt viens, bet justies ierobežots. Tas viss ir atkarīgs no apkārt notiekošā un galveno kārt no katra paša. Vismaz manī ir tāda pārliecība!

Nu man vientulība ir emocionālais stāvoklis, kad kaut vai esi desmitiem cilvēku pūlī, kaut vai apkārt ir it kā draugi, tu nejūties iederīgs, saprasts, vajadzīgs. Respektīvi nejūti nevienu sev blakus, kaut vai viņi it kā tur ir. Un esmu jutusies vientuļa, patiesībā arī šobrīd jūtos. Kaut vai vakaros atnākot mājās, uztaisot kafiju un ieritinoties krēslā apkārt man ir cilvēki. Tas pat ir vēl sāpīgāk un vēl vientuļāk, kad it kā tev nevajadzētu justies vientuļi, jo neesi viens, bet tu jūties.

Shpindzele lieliski paskaidroja, neko nepiebildīšu. :)

Es reti kad jūtos vientuļa, pat ja esmu viena. Man ir labi pašai savā sabiedrībā, pati protu sevi izklaidēt, nav vajadzīgs kāds, lai tikai nebūtu vientuļa. Tāpēc man tā drīzāk ir brīvība, kad atnākot mājās, varu būt pati ar sevi.

Es to sauktu vienkārši par mieru.

+++

Vientulība tā ir tad, kad cilvēks vairs nav apmierināts ar to, ka viņam nav neviena apkārt. Tikmēr, kamēr viņš jūtas labi pats savā kompānijā, tā ir brīvība.
Negribu pievērsties gudrām runām par to, kas ir vai nav vientulība un brīvība, cik savienojami jēdzieni tie ir, nav vajadzības sarežģīt vienkāršas lietas, tikai gribu pateikt, ka tas ir atkarīgs no katra cilvēka paša, kā viņš uztver to, ka ir viens. Man tā būtu brīvība, jo esmu vienpate un man ļoti patīk būt vienai un klusumā, bet tas nenozīmē, ka pirms es atnāku uz savu dzīvokli, es neesmu pavadījusi laiku ar draugiem un vīrieti, ka man nav neviena, kurš par mani uztrauktos un nebaidītos pārtraukt manu klusumu.