Pirmais solis

4258

Reģ: 18.06.2012

Labvakar!
Noteikti simtām reižu izrunāta tēma, bet.. šodien aizdomājos par to. Vai jūs dzīvē esat tās, kas sper pirmos soļus? Vienalga, vai tas būtu vīrietis vai kursabiedri, vai meitenes, kas varētu kļūt par jūsu draudzenēm - vai jūs esat tās, kas sāk sarunu, turpina uzturēt kontaktus un pēc tam aicināt viņus uz tēju u.tml. vai arī cilvēki paši tiecas pie jums?

Man vienmēr ir bijis tā, ka ja kāda cilvēka personība man patīk, tad cenšos iepazīties, satikties, parunāt, nepazaudēt kontaktus. Nekas labs no tā nav iznācis, jo laikam tomēr brīžiem kļūstu par uzmācīgu un citus tas atbaida. Bet kā saprast robežu starp uzmācību un to, ka cilvēks padomās, ka mani viņš neinteresē? Visi saka, ka ja pati neiesi cilvēkos, ja neiepazīsies utt., tad nekas nenotiks, pašam sava dzīve jāveido un pārējās gudrības, bet vai tā vēlme kontaktēties neizskatās pēc izmisuma?

Pašlaik arī domāju, vai rakstīt vienam cilvēkam pirmā vai gaidīt no viņa ziņu..

12.10.2012 19:21 |

Parfait

5929

Reģ: 29.01.2009

Vairāk iegūsi aizrakstot nekā neaizrakstot :)
Es ļoti pēc sajūtām, esmu bijusi gan aktīvā, gan pasīvā "iepazinēja", man gan parasti tas labi ir izvērties :)

12.10.2012 19:23 |

emanuelle2

16208

Reģ: 01.02.2010

Es arii domaaju ,ka drosi raksti!Tu ar to neko nezaudeesi,bet ja nespersi so soli,tad varbuut arii pazaudesi to cilveeku!Lai veicas!:)

12.10.2012 19:29 |

4258

Reģ: 18.06.2012

Bet varbūt aizrakstot tieši aizbiedēšu ar savu it kā uzmācīgumu? :D Es saprotu, cik tas ir individuāli un tieši tāpēc man ir tik grūti saprast, kā pareizi rīkoties. Bet jāsaka, ka vispār dzīvē 85% es esmu tā, kas mēģina uzturēt kontaktus ar citiem (ti, aizrakstīt, uzaicināt kaut kur utt.), nevis viņi ar mani. Liekas skumji.

12.10.2012 19:29 |

chantelle

1613

Reģ: 09.03.2010

Es esmu vairak tada vienpate, man patik atrasties cilvekos, bet pati ipasi necentsos iedraudzeties vai uzturet kontaktus. Bet taja pasa laika esmu atsauciga un komunikabla.
Man pat nepatik, ja kaut kada tiko iepazita sieviete vai virietis, centsas man zvanit, sakt draudzeties vai rakstit kada no ineta portaliem.
Un vel man riebjas, ja tiko iepazitie cilveki ir parlieku "saldi"- komplimenti un milvardini, itka pazitu mani desmit gadus.

12.10.2012 19:31 |

emanuelle2

16208

Reģ: 01.02.2010

Chantelle-man taa bija nesen!Darbaa koleege paluudza ,lai iedodu telefonu!Es gan pieteicu ,lai nezvana man tagad-man tagad nav iisti taads garstaavoklis uttNeneema galvaaa un jau vakar zvanija 5reizes...!Tas man likaas loti nepareizi no vinas puses-es tomeer pieteicu nesteigties ar zvanu...Tas mani tiesaam loti "atstuuma"!

12.10.2012 19:42 |

Mis Take

5261

Reģ: 27.03.2009

ar draudzeneem - nekad neesmu speerusi pirmo soli, vispaar no meoteneem turos pa gabalu, jaa ir dziives laikaa uzradushaas dazhas labas draudzenes, bet ne peec manas iniciatiivas.... parasti arii ar puishiem nespeeru pirmo soli.... vienmeer visas attieciibas uzsaakt meeginaaja vinji. bet - ar viiru - redzeeju, ka es vinjam patiiku, zinaaju, ka vinjam it kaa ir meitene ar kuru tikko saaka v eidoties attieciibas, un es sapratu, ka gribu, lai vinjsh ir ar mani un speeru pirmo soli! par ko esmu ljoti prieciiga...

12.10.2012 19:47 |

chantelle

1613

Reģ: 09.03.2010

Emmanuelle es zinu ka tas ir, es vienkarsi ignoreju un neatbildu. Briziem kauns atzities, bet biezi pazinas uztveru ka apgrutinajumu.

12.10.2012 19:50 |

MadarradaM

473

Reģ: 16.07.2012

Pēdējā laikā palieku atvērtāka un pati sāku meklēt kontaktus, bet kopumā esmu tāda vienpate, man nepatīk čatot vakarā ar draudzenēm skype vai bieži sazvanīties. Dažreiz jā, es to daru un uzsāku pirmā, bet man vispār nepatīk tā ļoti kontaktēties ar cilvēkiem, it īpaši, ja tam nav nekādas īpašas jēgas vai mērķa. Vispār nepatīk bezmērķīgas sarunas un kontaktu uzturēšana.
Bet ja man ļoti vajadzētu, es noteikti nevarētu izturēt un aizrakstītu pirmā.

12.10.2012 19:52 |

Mamzell'è

689

Reģ: 15.09.2010

Ja Tu domāsi, ka Tavs pirmais solis ir izmisuma solis, otrs to tā arī uztvers!!!!

Šo teikumu uzraksti uz lapiņas un turi sev acu priekšā līdz pārstāsi tā domāt!

12.10.2012 19:57 |

4258

Reģ: 18.06.2012

Pēc iedvesmojošiem (:D) komentāriem tā arī neaizrakstīju.. Saka jau, ka lai kaut ko pamainītu savā dzīvē ir jārīkojas tā, kā parasti nerīkotos. Parasti es rakstītu, tagad neuzrakstīju. Kaut man liekas, ka rīt nenoturēšos un aizrakstīšu..

Mamzelle, zinu jau zinu, ka jāpārstāj tā noskaņot sevi.

12.10.2012 21:40 |

Liliii

8407

Reģ: 29.01.2009

Tieši draudzeņu ziņā esmu bijusi tā, kas sper pirmo soli, it īpaši augstskolā noskatīju normālu meiteni, kura no manas grupas un staigā viena, tad gāju iepazīties, kļūvām labas draudzenes. :)

Kā arī parasti speru pirmo soli attiecībā arī uz citiem daugiem, kuri man ir svarīgi un kuri nav ilgi satikti, jo negribas zaudēt darudzību tikai tāpēc, ka kādam nav laika uzrakstīt vai piezvanīt.

12.10.2012 21:47 |

Janelle

Reģ: 15.08.2012

Es nezinu, man vienmēr viss kaut kā dabīgi sanāk saistībā ar jaunām draudzenēm/draugiem. Nav tā, ka es baigi tur cenšos izrādīt iniciatīvu, vai viņi.. Kaut kā, es pat nezinu, kā.

Bet bett, saistībā ar potenciālajiem boyfriendiem gan parasti es esmu tā, kas sper pirmo soli, man vienkārši nepatīk ilgi gaidīt vai kaut ko tur čakarēties. :D lol

12.10.2012 21:55 |