Man liekas, šāds uztraukums ir normāls, kad cilvēkam dzīvē notiek pārmaiņas. Es arī katru reizi pirms jauna darba uzsākšanas stresoju un štukoju, vai spēšu būt pietiekami laba. Bet visu taču var iemācīties! Zini, ir tāds labs krievu teiciens - „Ņe bogi gorški obžigajut”– „neba nu dievi podus apdedzina” :) Tavs darba devējs taču arī ir tikai cilvēks, kurš kādreiz noteikti pats gājis tam visam cauri, viņš lieliski saprot, ka Tu, cilvēks, kurš iepriekš strādājis citā jomā, nevarēs lieliski tikt galā ar saviem pienākumiem jau pirmajā darba dienā, ka Tevi vajadzēs apmācīt, vēltīt tam laiku, un, acīmredzami, ir tam gatavs. Turklāt, Tevi pieņēma ne jau tikai dēļ kolēģa vārdiem, bet arī pēc personīgās tikšanās, tātad, Tu esi atstājusi labu iespaidu un darba devējs uzskata, ka Tava kandidatūra atbilst prasībām:) Man liekas, Tev jābeidz šaubīties un jāizmanto iespēja, gan jau būs labi. Tev vienkārši bail pamest savu komforta zonu - darbu, kur viss jau ir zināms, kur Tu esi "savējā". Vienīgais, par ko es domātu - vai man gribās to nenormētu darba laiku...