Sveikas meitenes! :)
stāsts būs garš, varbūt lasa tikai tās, kam pacietība un vēlas iegūt jaunu sarunbiedru, draudzeni.
teksts iespējams būs nedaudz nesaprotams un savārstīts, jo pašlaik nespēju tā sakarīgi domāt.
šī, diena iesākās patīkami gaidot tikšanos ar draugu sapucējos, patīk ik pa laikam uzpucēties, lai redz, ka esmu skaista. un tā arī domāju ( jo savādāk tak nevar nemaz domāt, ko domā tas piepildās) bet nu atkal sēžu asarās un puņķos. kopā esam 4trus gadus, attiecībās ir gājis kā pa kalniem. cilvēks ir labs, mīļš. bet neuzmanīgs, lidinās pa gaisu, īsti nedomā uz priekšu un vispār ir dikti nenopietns un nu jā nenoliegšu ir visādi mīnusi, protams, man to arī ir un daudz, kam tad nav? bet ir tā, ka viņam jau ir 24 gadi jau pietiekoši vecs, lai beidzot sāktu domāt ar galvu, bet viņš ir tik lēticīgs, visam tic un visiem skrien pakaļ. grib tā teikt, lai ar visiem ir labas attiecības, ar visiem draugi, bet tā rezultātā atstāj mani novārtā. pēdējā laikā redzu, ka tieku atbīdīta otrā vietā. man ir grūti, jo pēc dabas esmu ļoti sabiedrisks cilvēks. reāli kad nav jāiet uz darbu sēžu mājās, protams, paskatos kādu seriālu tāpatās kko padaros, bet man ir garlaicīgi, gribas sabiedrību, bet tās nav. ir draudzenes, kas dikti aizņemtas studijās. kad sāku satikties ar puisi, biju tā teikt " topā" daudzi gribēja ar mani draudzēties, rakstīja, sauca ārā. bija jautri, bet kā uzradās draugs tā vairāk uzmanību pievērsu viņam, jo viņš bija savādāks kā citi, mani ieienteresēja, lieki piebilst, ka pirms viņa man nopietnu attiecību nebija, jo man ātri apnika visi čaļi. pabučojos un miers. mans draugs man ir arī pirmais seksa ziņā. pat īsti nemācēšu izteikt savu domu. bet ir tā, ka šo četru gadu laikā biju vairāk vai mazāk ar viņu, arī ar draudzenēm, bet viņām jau ir arī sava dzīve. tad tagad es jūtos tik vientuļa. jo puisis, man neatlicina necik laika. šo gadu laikā es viņam esmu tiešām ļoti daudz palīdzējusi, vilkusi no sūdiem ārā. visu ko vien var izdarīt, sākot no a beidzot ar z. viņš protams, pasaka paldies un tā. bet viņš to nenovērtē, jo laikam visu laiku jau es būšu un palīdzēšu un nokārtošu, jo esmu redz tā sieviete, kas spēj tikt ar visu galā. viņam 24 gados nav patstāvīgas dzīvesvietas, jo māte dzīvo ārzemēs, radinieku viņam nav. viņš mētājas no vienas vietas uz otru, darbs ar tā ir , nav , ir nav. sapņo par kko uz zelta paplātes. neprot izlietot naudu. kāda ir doma tam visam? es vnk vairs nespēju. es zinu, ka mīlu viņu, zinu, ka viņš mani, bet es vairs nespēju. ja agrāk viņam bija bail mani pazaudēt, un pie šādām situācijām viņš vienmēr centās da jebko, lai pierādītu cik ļoti mīl, tad tagad es redzu, ka viņš jau redz, ka es tāpat nekur nepazudīšu un tā jau arī ir, kad viņš savāra kādu muļķību, viņš uztaisa smukas acis un es piedodu, jo savādāk jūtos vientuļa. man patīk, ja kāds ir blakus, ja ir kāds uz ko paļauties. un pēc visa kam esmu gājusi cauri galu galā esmu taču pelnījusi kaut kripatiņu prieka, cerības un laimes. bet nē dzīve man sagādā vienu pāraudījumu pēc otra. es zinu, ka vajadzētu nelikties ne zini kādu nedēļu, iespējams ilgāk, jo tad viņam manis pietrūktu un varbūt apdomātos, bet es nespēju. man trūskt kāda, vienmēr sāku rakstīt un zvanīt. kādreiz jau viņš ar pirmais. un tā vienmēr pa kalniem. vnk jau pagājuši 4tri gadi, es gribu kādu stabilitāti. kādu uz ko paļauties nevis jā, jā es būšu, aj nesanāca, nu piedod. varbūt es pati saprotu, ka mums nekas nesanāks, jo esam pārāk atšķirīgi, bet man vnk ir tik grūti ar to samierināties. tik ļoti gribas būt mīlētai, lutinātai, ievērotai. vienmēr, kad viņš ko savāra, samelo es nosolos būt skarbā dāma (atkal) , bet nekas nesanāk, es vairs nespēju izturēt viena kaut nedēļu. visu laiku domāju , kur viņš ir ko dara ar ko utt. 100% pārliecināta neesmu, bet jūtu, ja atkal būtu tā nosvērtā sieviete, kas sākumā, ja ko pasaka tad izdara, viņš ņemtu mani galvā, bet tagad viņš jau nedaudz kāpj man uz galvas, jo kur es tāpat likšos? laikam esmu pārāk pierādījusi savu uzticību un mīlestību. varētu jau tagad atkal censties būt tādai, bet kā jau teicu, esmu vientuļa , man nav ko darīt tajā laikā kad esmu viena, gribu paklačot ar kādu, parunāties, tikties utt.