Šodien man uzdeva labu jautājumu: "Kā tu zini ko tu gribi? kā tev tas ienāk prātā?"
Bija tik grūti atbildēt, jo man tas "gribu" parādās ne no kurienes... kā uzmācīga ideja galvā. it kā kāds man no tur iesēja kā sēkliņu, kas izaug par lielu augu vai dažreiz nezāli. kad viens sapnis ir īstenots, tad tā vietā atnāk jauns. pats no sevis.
Kā ir Jums? Kā rodas tā doma "es gribu to"?
nazic, tieši tā. bet kā lai izskauž no galvas tās domas, par gribēšanu gribēšanas pēc? :) man sāk šķist, ka sāku gribēt aizvien nereālākas lietas, lai pārbaudītu, vai arī tās es dabūšu. turklāt esmu pārliecināta, ka dabūšu.
es neteikšu :D :D
labāk pasaki, kā cīnīties ar savām domām un aizmirst par tām (šņabis neder) :D
jus nevienai nav tā, ka kaut ko sagrib, un vairs nomierināties, kāmēr nedabū?
Lancaster-es nekad nenomierinos kamēr nedabonu ko gribu :D vienalga cik ilgs laiks paies,bet tāpat dabūšu :D tā kā....vnk to,ko negribu saņemt es nemaz nevēlos,visu pārējo gribu un dabonu
Izdomāju, ko gribētu. 90% no visa ir fufelis, 5% man nav spēka laikietilpīgi sapņot un doties uz mērķi, tāpēc paliek pusratā, pārējie 5% ir brīži, kad kaut kas galvā notiek, tāds kā elektrisks savienojums, pēc kura saprotu - šis būs mazs solis uz priekšu. Realizācija ir satverama ar roku, tāpēc domāju, ka īstenošu.
Lielus sapņus nesapņoju, mani apmierina mazi, bet tādi efektīgi solīši uz priekšu. Kolāžas nelīmēju un nepiesaucu domu spēku.
Kā tur bija tas teiciens - mums netiek dotas vēlēšanās bez iespējas tās piepildīt. Tātad, ja kaut kāda vēlēšanās radusies, tad noteikti viņu ir iespējams piepildīt. :)
Manuprāt tās vēlēšanās, kas tiešām nāk no sirds, nevar būt nepareizas un tās nevajag sevī apslāpēt. Man šobrīd viena tāda ir - ar prātu spriežot varbūt neloģiska un nereāla, toties īsta un patiesa tāpēc ticu, ka piepildīsies.
Lancaster, ir reizēm arī tādi no zila gaisa izķerti "gribu", bet tagad tā padomājot laikam pārāk bieži mani kāds ar tiem "gribu"ir aplauzis un tagad pirms uzdrīkstos ko gribēt padomāju. Vai arī paturu savus "gribulīšus"pie sevis un pa kluso cenšos realizēt! iespējams ietērpts vārdos tas tā stulbi izklausās, ka man kāds kko aizliegtu vai ierobežotu, tā nav, vnk konkrētajā brīdī nav laika vai līdzekļu, lai mani "gribu" piepildītos.
un ko darat, ja jūsu "gribu" var izjaukt cita cilvēka dzīvi (nu, piemēram, jūs tiekat vēlamajā amatā, bet to otru cilvēku tāpēc atlaiž). vai uztraucaties par to?
man dažreiz ar tām gribu lietām ir tā, ka nevaru aizmigt/pagulēt pa nakti. Kā uzrodas tas gribu? nezinu. pēķšņi uzrodas kā ar bomi pa galvu.
Par tām sapņu kartēm/planšetēm.. kuru taisiju pirms 2 gadiem, tagad man ir viss +/-, kas bija tur salipināts, jātaisa jauns. Es ticu, ka domām ir neaptverams spēks :) šobrīd no tiem maniem gribu... ir grūti dabūt to, bet es ticu, ka gada laikā man tas būs un es tur būšu.
un ko darat, ja jūsu "gribu" var izjaukt cita cilvēka dzīvi (nu, piemēram, jūs tiekat vēlamajā amatā, bet to otru cilvēku tāpēc atlaiž). vai uztraucaties par to?
nē, nesatraucos, jo viss notiek tā, kā tam jānotiek un tam otram cilvēciņam, iespējams, ir paredzēta labāka darba vieta. :)
katevate, par to darbu es minēju kā piemēru. agrāk man bija pilnīgi veinalga, kas notiks ar tiem citiem, bet tagad sāku par to uztraukties. tāpēc interesē, kā jums ir ar to ;)
7497
