Lēni strādāju :(

Vispār iedvesmu gaidīt nevajag, ātrāk var nomirt nekā to sagaidīt, kādreiz skola arī bija tā, ka negribēju ne gleznot, ne skicēt, domāju atnāks iedvesma tad, pff...izrādās vajag tik darīt un mazāk čīkstēt. Ja esi flegmatiska, tad esi, ko padarīsi!?

Jaunajā DEKO patika, kā izteicās arhitekte Vēsma Kontere, ka ja esi radošs cilvēks un as ir tavs darbs, tad ir jāprot ieslēgt/izslēgt klikšķi, savādāk neesi sava amata lietpratējs (nedaudz interpretēju, jo nav uz vietas žurnāls, lai nocitētu.. bet doma ļoti patika, jo principā tā jau ir - pasūtījums gaida!

Es ar par ātriem cilvēkiem ar nelieliem č-p, nevis gliemežiem.. kaitina pat cilvēki, kas apdomā savu sakāmo un lēni runā :D

reizēm tieši ir veselīga tā padresēšana. kā jau es teicu, es arī agrāk biju lēna, bet var panākt rezultātu, ja pats vēlas.un ar laiku tas nekur nepazūd

Saprotu Tevi, arī man ir vairāk tāds lēnīgais temperiments. Patīk visu tā apdomāt, pārdomāt, lēnām pačubināties,un ja darīt darbu, tad to arī tā nesteidzoties. Dzīvot pēc principa: "Darbs nav zaķis, neaizbēgs". :D Tiesa, neesmu tāda visās dzives situācijas, patīk būt arī kā ūdenszālei. Bet, galvenā problēma, kamēr Tev šī apdomāšanās šķiet pašsaprotama, citus tas var izvest no pacietības tik tālu, ka tev bliezīs ar tuvāko akmeni (labākajā gadijumā, veltīs ļoooti neglaimojošus komentārus).
Ieteikumi? Savu butību jau nepārmainīsi, bet vari censties šādus, tādus uzlabojumus veikt. Man nāk prātā kaut kādas reakcijas spēlītes, sporta veidi, kur jākustās, jāķer (teniss, volejbols), kaut kas tāds, kas rada tādu dzīvessparu, azartu, nezinu, tae-bo varbūt pamēģini.
Ak jā, kamēr kolēģi un priekšnieks redz, tikmēr vismaz tēlo, ka aktivi strādā, radi :D Vēl vari to apdomāšanās laiku izmantot, lai jau mestu kādas pamatidejas uz papīra. Taisi brainstormu, veido domu zirnekļus. Raksti, negaidot mūzu, ar visām kļūdām, tās pēc tam izlabosi, kad darbs būs veikts. Sliktāk ir ja kavē termiņus, tad gan vajadzētu pieņemt stingrakus mērus, vai arī tiešām domāt par profesijas maiņu. Veiksmi!

Labi vispār pateicāt par tām sporta spēlēm. Nebiju pat aizdomājusies, bet tiešam man jau kopš bērnības ir problēma ar ātru reakciju. Es nespēju nokert bumbu vai ātri reģēt.
Jā tāpat arī runāju ļoti lēni un pirms vispār kaut ko pasaku, 7x padomāju pie sevis

Kā Tu dabūji esošo darbu?

Izturēju diezgan lielu konkursu. Bija majās pārbaudījumi. Šefiem patika mani teksti :)

Man drīzāk šeit izskatās pēc ideālisma. Tev ir bail kļūdīties man liekas,pat sīkumos,tāpēc visu 10x pārdomā,lai izdarītu perfekti pēc Tavām domām. Visi neprasa tādu kvalitāti. Un iespējams pirmā ideja,kas iešaujas galvā būs tā pareizākā. Pamēģini mazās lietās kko mainīt,sāc ātrāk atbildēt,nepārdomājot sakāmo-tas tiešām jau par traku,bez maz kā svešvalodā runātu,ka vispirms izdomā un tad saki. Kas tad būs,ja pārteiksies?kas būs, ja "pateiksmi kko aplam"?nekas nebūs,neviens neko nepadomās sliktu,aizmirsīs tāpat utt. Tāpēc vnk sāc darīt,kaut vai lēni dari,bet DARI nevis noskaņojies,vienalga sanāks ātrāk un tad redzēsi,ka arī šie darbi patiks vadībai. Man šķiet,ka uzskati,ka jo ilgāk strādā,jo labāks rezultāts-ne vienmēr,dažreiz labās idejas rodas pašas pirmās. Uz priekšu!!!

Ak tu mūžš!
MAINI DARBU !!!!!

Aly, uz ko tad lai maina? ātrāka jau tādēļ nekļūs :)

man bija viena kl.biedrene tāda, vienmēr pēdējā nodeva visus pārbaudes darbus :D
es atkal nekad nesaprotu ko tur ko sēdēt un domāt- ja zini, tad zini, tad neizdomāsi (bet, protams, ir arī atsevišķi gadījumi,kad domājot var izdomāt lōģiski) :D

Jāpiekrīt Nellijai. Ir taču tā, ka Tu sevis sacīto 5x pārdomā, lai tas patiktu, būtu saprotams, intriģējoš citiem? Gribi arī būt apmierināta ar sevi, lai izteiktos gramatiski pareizi, lai neizķertos domas, vārdi, nebūtu pārteikšanās? Varētu to saukt par perfekcionismu, daļa patiesības tur ir, bet domāju, pamatproblēma ir cita. Bailes no pazemojuma, kritikas un tātad arī otrādi vēlme gūt atzinību, uzslavas pēc kvalitatīvi paveikta darba. Sķiet viņa uzskata, ka citu veiktais ķep ļep darbs tiks vērtēts zemāk par viņas ilgajiem pūliņiem, un tādējādi viņa iegūs uzslavu, paaugstinājumu,prēmiju.
Tā salīdzīnāšana ar bumbu spēli, varbūt muļķīgi, bet nu... Sķiet, ka ja viņai sviež(ar bumbu, kritiku), viņa nevis ķer to un met pretī, bet apmulst un nezin, ko ar to iesākt, vai pat bēg prom.
Par darba maiņu, beidziet, meitenei labs amats, kas patīk un ja jau tieši viņu izvēlējās tad arī prasmes. Tas būtu pavisam galējais variants.

Meitenes, kas te raksta par ķep ļep darbiem un bailēm no vērtējuma utml. - jums ir saistība ar radošu darbu??!!

Radošā darbā vai nu ir ideja un tai sekojošais izpildījums vai nav.
Un nemēdz tā būt, ka ir slikta ideja, ko varētu atstāt, lai tikai darbs būtu padarīts. Sliktā ideja jau tiek atsijāta automātiski un vēljoprojām ir stāvoklis, kad idejas nav!

Nav iedvesmas - nav idejas.
Protams, var strādāt un darboties, meklējot ideju mehāniski ( tas ir tā saucamā strādāšana un idejas negaidīšana), bet galu galā, ideja ir jāsagaida.

Womankind, bet autorei minētā problēma nav tikai darbā, bet arī sadzīvē. Tātad viņa arī jebkuru teikumu savā prātā iztirzā- labs teikums, slikts teikums. Nē, nu, protams, savs sakāmais jānovērtē, lai muļķības nesarunātu, bet šķiet vai nu viņai ir pārāk liela paškritika, vai arī pārāk daudz sliktu ideju, kas aizņem tik daudz laika. Vairāk sliecos domāt par 1. variantu.

Nu, jā, perfekcionisms man arī piemīt. Ļoti augstas prasības gan pret sevi gan citiem.

Drostala, kā Tev ir, tas perfekcionisms, pietiek tikai ar kvalitāti, vai arī prasās pēc novērtējuma?

Protams, patīk arī ja novērtē