Labrīt!
Laikam mani ir noķēris ļaunais bacilis, tāda sajūta, ka kaklā kāds vīlē nagus, acis asarainas un deguns arī niķīgs. Negribu slimot!
Šodien gara, gara diena, ceru, ka mani mājās sagaidīs pagatavotas vakariņas.
Par iespējām. Domāju, ka tikai pats cilvēks var noķert brīdi, kad enough is enough. Kādam tas būs pēc pirmās iespējas, kādam pēc otrās iespējas, kādam pēc divdesmit otrās, kādam nekad. Vismaz uz mani nedarbojas citu dzelžainā loģika, arī savējā dažkārt ne. Var jau būt, ka ir bezatbildīgi gaidīt, kad kaut kas pats no sevis notiks, bet šad tad ir svētīgi ļaut lietām ritēt savu gaitu.