Vai tie vīrieši nav stulbi jeb mana sāpe

 
Reitings 58
Reģ: 09.05.2010
Labvakar, dāmas. Esmu nonākusi situācijā, kad sirds pilna un gribas dzirdēt viedokļus no malas.

Ar puisi nedzīvojam kopā, bet esam kopā jau 6.5 gadus. Abiem 24. Attiecības kā jau attiecības - līku loču, kāpumi, kritumi un tā visu laiku.

Bet - problēmas sākas lūk šeit: Skola abiem tikpatkā pabeigta, esam no mazpilsētas, bet puisim vēl nedaudz jāuztruas Rīgā, kur arī studiju laikā uzturējās, mājās bija pa brīvdienām. Bijām vienojušies, ka pēc viņa skolas beigšanas sākam beidzot normālu kopdzīvi mazpilsētā, strādājam un sākam attiecības jaunā līmenī. Viss bija izrunāts - nekāda Rīga, ka būs labi tepat un stāsts varēja laimīgi turpināties.

Taču nu viņš paziņo, ka mēs neko tādu neesam runājuši, ka viņam vajadzīgs darbs galvaspilsētā. Protams, es pēc šīs sarunsas galīgi sašļuku, morāli nogruvu. Jo viss bija skaisti saplānots, bet viens pēkšņi pasaka - nē, tā nebija, nav, nebūs.

Reāli - neredzu jēgu attiecībām vairs. Sanāk, ka esmu "paķerta uz muļķi" visu šo laiku, kamēr viņš Rīgā studēja, cerot, ka beidzot sāksies mūsu normāla, divu pieaugušu cilvēku kopdzīve. Es savu dzīvi ar Rīgu nekad neesmu saistījusi un par to nemaz nedomāju, un arī mūsu kopīgie plāni nekad pret to pilsētu nekad nav atdūrušies.


Tā nu es nebiju vairs īsti omā, puisis to, protams, juta, bet izlikās, ka neko nesaprot. Tad sāku dot mājienus, ka vēlos beidzot, lai attiecības pāriet jaunā līmenī un ir progress. Jo citādāk - nav vērts mocīt sevi, jo nevēlos būt brīvdienu meitene, kam atkal liek kaut ko pagaidīt pēc diviem, trim gadiem.


Rezultāts? Izlikās, ka nesaprot, par ko es runāju, nemaz nemēģināja saprast, kapēc esmu vīlusies un bēdīga, nemēģināja rast risinājumu vai diskutēt par iepsējamajiem variantiem - vārdu sakot tikai tēloja muļķi un nedarīja neko. Saruna palika bezjēdzīga, jutos enerģiski iztukšota, varēja just, ka zināma distance iestājās. Un finālā viņš vienkārši aizgāja ciemos pie čoma. Aicināja arī mani, bet kad zvanīju un prasīju, kur tad solītais taksis, kad laidīsim, viņš atbild - tikko izskāpu, jau eju.


Tā nu es paliku mājās viena ar piegānītu dvēseli. Nākamajā dienā viņš vienkārši aizbrauca uz Rīgu, 2x piezvanīja, lai paprasītu, kā iet (esmu apslimusi) un vienreiz pateiktu, ka nopircis jaunas kurpes, un ottreiz, ka iet uz treniņu.

Un šovakar viņš man atsūta sms: Kā jūties? Ja slikti, tad veseļojies, ja labi, tad turpini tā justies.


Esmu bez vārdiem. Lieki piebilst, ka parasti sazvanījāmies vairākas reizes dienā.


Ko gribu dzirdēt no jums? Laikam jau apstiprinājumu tam, ka šīs attiecības sevi ir izsmēlušas, ka esmu pati vainīga, ka ticēju un cerēju un jā. Ka tās laikam ir beigas.... Ar vienu prāta pusi saprotu, ka nākotnes jau laikam nav, bet ar otru - grūti sagremot, ka tomēr sapņi nepiepildās un mīļotais ir pievīlis, lai gan vēl tikko viss bija labi.

Ehh. Grūti.
09.10.2012 19:02 |
 
10 gadi
Reitings 8191
Reģ: 01.11.2009
Nu, iepriekš diskusijā autore minēja, ka vecākiem nekā nepalīdz.. Tīri viegla dzīve.
Un, zaptesburka, es domāju, ka tās, kuras rakstīja, ka kaut uz mēnesi līdzi mīļotajam, ir veselīgās attiecībās, kurās valda uzticība un ģimeniskas emocijas, nevis raizēšanās, ka var tikt pamesta vai atstāta novārtā!
Šeit jau problēma ir tajā, ka autorei gribas visu vienkārši un no komforta zonas izkāpt ir briesmu darbs! Turklāt par 20 latiem dārgāka īre ir pasaules gals, tā lūk!
10.10.2012 10:00 |
 
Reitings 4343
Reģ: 01.10.2012
Winterra, es to redzu kā neapdomību un pārgalvību, nevis veselīgas attiecības. Jo patiešām - ja abi ir uz doto brīdi bez darba, dzīvesvietas nav (vēl ar kaķi jātiek galā) - plus vēl jauna pilsēta... Tas ir grūti.
Protams, man nav zināma tā viņu situācija, no malas jau grūti spriest, bet izskatās, ka džeks tomēr savu plānu maiņu nav paziņojis laicīgi, un tas arī daudz, ko maina. Vai cilvēks ir pret Tevi patiess un izrunājas par visām pārmaiņām, vai pasaka tikai tad, kad jau vairs vienkārši to nevar noslēpt. (Ja nu es šajā ziņā kļūdos un izdaru nepareizus secinājumus no Daigas teiktā, tad ceru, ka tas nekādu ļaunumu nenesīs).
Es pilnībā saprotu, ka cilvēks nevēlas pamest to dzīvi, kas viņai jau ir, pārcelties uz svešu pilsētu tad, kad nav pilnīgi nekādu drošības garantu.

Puisi gan arī var vainot tikai pie tā, ka neizrunājās jau laicīgi, bet ne pie tā, ka vēlas dzīvot kur citur. Tā nu dzīvē notiek, ka cilvēki izaug, mainās vēlmes un intereses. Varbūt Sany taisnība, un varētu vēl ko labot, ja noskaidrotu, kāpēc tieši puisis vēlas dzīvot Rīgā. Katrā ziņā kaitēt tas nekaitētu, ja pacenstos labāk saprast iemeslus otra nostājai. Bet nu nav nekāda iespējama turpinājuma attiecībām, ja viņš vēlas par katru cenu Rīgā, bet Tu (to Daigai rakstu) - ne par ko nespēj iedomāties, ka spētu tur laimīga būt.
10.10.2012 10:13 |
 
Reitings 4343
Reģ: 01.10.2012
Jā, un par palīdzēšanu vecākiem - bija teikts, ka nedod naudu komunālajiem maksājumiem (un savu algu tērē, lai uzturētu sevi un kaķi), bet tas neizslēdz iespēju, ka viņa varētu palīdzēt vecākiem uzrakt dārzu vai izmazgāt grīdas. Protams, es tagad jau te vienkārši fantazēju, kas un kā varētu būt, tomēr neviens jau nezin, kāda tieši meitenei ir tā situācija dzīvē.
10.10.2012 10:16 |
 
Reitings 1784
Reģ: 18.06.2009
Esmu pārsteigta par šo rakstu un situāciju, jo varu savilkt daudzas paralēles ar savām attiecībām un dzīvi :D :D Man džeks arī vēl domā palikt Rīgā, lai gan tā gluži nebijām runājuši, protams, mani tas sarūgtina, bet nu ideja ir, ka pēc pāris gadiem viņš atgriežas savā dzimtajā pilsētā, tas ir - pie manis. :) Saprotu, ka pa to laiku viss var mainīties. Tapēc nezinu tagad, ko darīt - šķirties vai gaidīt :D Man arī Rīga nepatīk, tikai tik daudz, lai pastaigātu pa lielveikaliem vai Vecrīgu, bet ja būtu smuks dzīvoklis, gan jau ka varētu iedzīvoties, tikai žēl, ka nav un neviens nepiedāvā :D

Arī manējais dzīvo kojās, bet kā te kāda teica - pārvākties pie džeka uz kojām un dzīvot tur kopā - tā sasmējos, tas nu gan absurds :D :D


Piekritīšu citām meitenēm par to, ka liekas, ka jūsu attiecībām ir gals.


P.S. Aizdomājos par to komforta zonu - es arī laikam tik viegli nebūtu gatava skriet līdzi sazin kur. Kad manējais gāja mācīties, arī bija grūti pieņemt un toreiz viņš mani aicināja uz Rīgu (mjā, pamest iesāktās studijas, turpināt Rīgā, dzīvot tur), bet es tomēr biju gudrāka un negāju, jo negribēju un man tas likās stulbi. Ne mirkli nenožēloju! ;)
10.10.2012 10:47 |
 
Reitings 8272
Reģ: 29.01.2009
es skrietu līdzi tad, ja mani aicinātu. ne uz dullo, bet izkāptu laukā no savas komforta zonas, ja justu, ka otram tas ir ļoti svarīgi un arī es šim cilvēkam esmu svarīga. es neņemos spriest, kur autore strādā, it sevišķi, ja nepelna tik daudz, lai varētu sevi uzturēt. nu es teiktu, ka veikalā strādāt var jebkurā pilsētā. būtu stulbi nesties uz svešu pilsētu, ja nekā nav-ne dzīvesvietas, ne darba, bet ietu tad, kad abi to būtu atrisinājuši.
par to, ka meitenei būtu jāmaina darbs, tas tādēļ vnk, lai viņai būtu labāki ienākumi. jo viņa patei teica, ka ar to algu nevar sevi uzturēt. nu tad sanāk, ka viņs visu mūžu dzīvos pie vecākiem, kamēr neatradīs, kas viņu uztur? ja man nav skaidri nākotnes mērķi un draugam nebūtu perspektīvas vietā, kur es dzīvoju un nespētu un protams arī negribētu viņu visu mūžu uzturēt, tad ietu uz vietu, kur ir perspektīvas. šajā gadījumā iet runa par rīgu, tad rīgā jums tur abiem tādu būs daudz. bet, vai viņš maz vēlas, lai tu vēl dodies viņam līdzi? pajautā to viņam. ja atbilde ir pozitīva, tad pajautā, cik ilgi dzīvosiet kojās? galu galā, kad viņam beigsies studijas, tad viņš nevarēs tajās dzīvot :D tad arī daudz kas izkristalizēsies. var jau būt, ka viņš atskrien uz ventspili ar asti iežmietu kājstarpē, jo nodrošinātas dzīvesvietas viņam nebūs, bet vajadzēs pašam strādāt, lai atrastu un nopelnītu.
kāpēc autore domā, ka draugam būtu jāpiekrīt tikai tam, ko viņa vēlas? dzīvesvietas izvēlei ir liela nozīme, un nevar katrs raustīt viens otru kā grib. pasaki viņam, ka piekāpies šajā jautājumā, bet pārvāksies uz rīgu tad, kad būs atradis jums dzīvesvietu, vari piedāvāties pati caur internetu palīdzēt sameklēt.+ pārvāksies tad, kad viņam būs darbs. lūk , domāju, normāls risinājums abiem. un nav jāšķirās. iesaku autorei padomāt par to, ka kādreiz dzīvē arī pašai ir jāpiekāpjas svarīgos jautājumus un ka cilvēki drīkst mainīt domas. ko darīsi, ja tev pēc kādiem 10 gadiem mainīsies domas kādā jautājumā? cilvēka domāšana aug un dzīves prioritātes mainās, un tas ir normāli, ja vien tās nemainās katru dienu.
10.10.2012 13:00 |
 
Reitings 2552
Reģ: 11.04.2011
ai vsp es šito dzīvošanu pie vecākiem nesaprotu. it kā studijas nevar apvienot ar darbu. it īpaši jau 24 gados. kāds tad ir tas lekciju grafiks. vienīgi, tad ja mamma vai tētis ir viens pats un viņš ir slims un jārūpējas par viņu. kādi tad ir tie tavi iemesli?
nesen ar iepazinos ar 26gadīgu!!! puisi, kurš vēl dzīvo pie vecākiem. kad viņš to pateica, es sāku smieties, jo domāju, ka joko, bet nē. lieki teikt, ka tur nekas nesanāca :D
10.10.2012 14:20 |
 
Reitings 2552
Reģ: 11.04.2011
es domāju - ar darbu, kur kaut cik normāli maksā
10.10.2012 14:23 |
 
10 gadi
Reitings 6339
Reģ: 01.04.2009
odyssey, ne vienmēr uzreiz tādi puiši jāpasūta. Es ar savējo iepazinos, kad viņam bija 27 un viņš vēl dzīvoja pie vecākiem. Iemesls - krāja naudu savam dzīvoklim, lai var samaksāt par to uzreiz, nevis iejūgties kredītos uz nez cik gadiem. Pašam gan nepatika dzīvot kopā ar visiem sīkajiem (viņiem daudzbērnu ģimene), bet nākotnes vārdā to darīja.Tā kā atšujot puisi der painteresēties, kāpēc vēl nav aizgājis no vecākiem.
10.10.2012 14:27 |
 
Reitings 2552
Reģ: 11.04.2011
ai nu es pasūtīju, neko darīt :D
10.10.2012 14:31 |
 
Reitings 2552
Reģ: 11.04.2011
protams, ne jau rupjā veidā :)
10.10.2012 14:31 |
 
Reitings 2552
Reģ: 11.04.2011
bet viņš neko nekrāja, trallināja apkārt un tik lēja savā bmw degvielu :D vsp runa neiet par mani.
10.10.2012 14:34 |
 
Reitings 6531
Reģ: 18.08.2010
es dzīvoju ar mammu :D nejūtos slikti :D
10.10.2012 14:35 |
 
10 gadi
Reitings 6339
Reģ: 01.04.2009
tad cits gadījums -tādi man arī nepatīk, kas tik tusē un dzīvo vienai dienai :D
10.10.2012 14:36 |
 
Reitings 7827
Reģ: 17.05.2012
Tāda sajūta, ka autore gruzās tikai par to, ka nevarēs sākt savu patstāvīgo dzīvi. Viena viņa izvilkt nevarēs, tāpēc streso, ka puisis pārdomājis. Tiešām, kā viņš tā varēja - es jau visu biju saplānojusi. Pofig, ka attiecības jūkt, galvenais, kā viņš šitā atļāvās.
10.10.2012 14:36 |
 
Reitings 15092
Reģ: 29.01.2009
Nelasīju citu meiteņu komentārus, bet es nedomāju, ka vīrietis ir jāsauc par stulbu, ja viņš, beidzot studijas, vēlas pārcelties uz Rīgu, kur ir gan plašākas darba iespējas, gan vispār iespējas kā tādas. Tev atliek vien izlemt, kas Tev ir svarīgāk - dzīve mazpilsētā, savā komforta zonā vai šīs attiecības.
10.10.2012 14:37 |
 
10 gadi
Reitings 1725
Reģ: 14.06.2010
Nu bāc, izskatās, ka raksta autore pati nesaprot, ko vēlas. Ja jau reiz uz Rīgu nepārvāksies neparko, un viņš mazpilsētā nepaliks, tad ko tur var darīt? Ja nav risinājuma - nav arī attiecību! Sāpīgi, bet tiesa.
10.10.2012 17:30 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits