Vai personīgi TU būtu gatava strādāt par minimālo algu?

Šobrīd - noteikti jā, jo nav man vēl augstākās izglītības un labprāt piepelnītos, ja to varētu savienot ar skolu.

Lutause, redzi, konkrēti man mājās ir mazs bērns. Jā, es gribu strādāt - dažas dienas nedēļā, pa dažām stundām. Tieši šādu darbu arī kopš vasaras meklēju, jā, diemžēl pagaidām nesekmīgi. Pat ne naudas dēļ meklēju, bet labsajūtai, pašizaugsmei, lai cilvēkos izietu, lai justos noderīga, lai, galu galā, kad mazais paaugsies, būtu ko CV ierakstīt. Bet skriet uz kuru katru pirmo darbu, kur jāstrādā no deviņiem līdz sešiem, un atraut visu šo laiku savam bērnam - es nestādos priekšā, kādai būtu jābūt algai, lai tas būtu tā vērts.

Cilvēkiem tās situācijas ir dažādas, saproti pareizi.

Jā, iespējams, būtu. Atkarībā no darba un finansiālās situācijas.

Ja grib dzīvē tālu tikt, jāsāk ir ar mazāko, lai vēlāk prastu novērtēt tās lielās summas, kuras ripos bankas kontā.
Tas pats ir ar amatiem. Sāksi ar kaut ko zemāku un vēlāk jau pamazām, pamazām nonāksi tur kur gribēsi, un ko būsi pelnījis saņemt.

Noteikti nebūtu gatava strādāt par minimālo algu, jo dzīve ir tikai viena un laikā, kamēr tā tiek tērēta dēļ 160Ls/mēn., var daudz ko labāku darīt un sasniegt. Ja nevarētu atrast darbu par minimums 300Ls/mēn. 'uz rokas', brauktu uz ārzemēm laimi meklēt.

jā, es strādāju par minimālo. protams, es tur nebūšu visu mūžu,bet kamēr nekas labāks neuzrodas tikmēr var strādāt. es biju ieinteresēta uzņēmumā ,čakli strādāju ,kamēr arvien vairāk un vairāk nesāka uzkraut darba pienākumus,kuri nemaz neattiecas uz manu amatu,kamēr no puslodzes darba laiks nepārtapa jau gandrīz pilnā darba laikā, bet alga ir palikusi tā pati. ja darba laiks paliktu tāds pats,tad vēl kādus pāris gadus tur strādātu, bet ta kā viss ir mainījies, tad man ir skumji un vairs nav prieks iet uz darbu.

Es strādāju par minimālo algu pusslodzes darbu. Man kā pilna laika studentei atalgojums un darba laiks liekas ļoti adekvāts. Es pašlaik vēlētos mainīt darbu, bet ne jau atalgojuma dēļ.

Jā. Bet protams ar cilvēcīgu darba laiku.

pašlaik studēju un būtu bijusi gatava paralēli strādāt darbu arī par minimālo algu, ja nebūtu tikusi savā tagadējā darba vietā, kur saņemu vairāk. tagad diez vai sāktu strādāt darbu, kurā saņemtu vairāk nekā divas reizes mazāku atalgojumu
motivācija strādāt šajā dzīves posmā (domāju, ka studijas ir vienīgais laiks, kad cilvēks var izdzīvot no minimālās algas, jo vecāki vēl šo un to dod) man lielākoties rodas no tā, ka patīk darbs, jūtos kaut ko derīgu izdarījusi un aptuveni apzinos savas nāotnes perspektīvas

Protams, ja nebūtu darba un nebūtu iespējas tikt par lielāku algu, strādātu arī par minimālo. Bet normālos apstākļos noteikti NĒ, jo zinu, ka varu dabūt darbu ar labāku samaksu. Arī, ja tas būtu mans sapņu darbs, par kapeikām nestrādātu, jo nespētu just dzīvē piepildījumu, ja jāskaita santīmi.

jaa, ja redzeetu uznjeemuma izaugsmes speejas un buutu iespeeja ar laiku sanjemt arii ljoti labu algu kaa atalgojumu savaam puuleem.

Pa 10 minimālajām iespējams ietu uz darbu!

Čomiskas attiecības?

Kā man šis besij kopš tā laika, kad viens gudrinieks apmēram tā pateica manam puisim. Respektīvi, paralēli darbam, mans puisis strādā arī haltūras, un viens tāds umņiks ir, kurš visu laiku kavējas samaksu par darbu, un, kad manējais sāka teikt, kas un kā, ka tālāk nedarīs, ja nesamaksās, šis uzreiz - nu, es domāju, ka mēs kā čomi, bla, bla, bla...

Puisis nekā, bet es pie sevis padomāju - kāds nafig čoms? Iepriekš vispār nebija pazīstami, a tagad par velti varbūt viņam kaut kas jādara, jo, redziet, čomi.

Kā arī, runājot par viņa darbu. Sludinājumā rakstīts, ka pēc pārbaudes laika alga x, pārbaudes laiks paiet, maksā par 200 mazāk un katru mēnesi kavējas alga. Sākumā mans puisis arī - darbā baigi forši, ar visiem labas attiecības utt, bet vēlāk, kad jau sāka īrēt dzīvokli, saprata, ka ar tām "čomiskajām" attiecībām nenomaksās rēķinus un nepaēdīs. Beigu beigās jau sāka meklēt citu darbu ar labu atalgojumu, jo viņa jomā tas nav grūti, bet par cik šajā darba vietā bija vienīgais, kurš darīja tādu darbu kā viņš, atbrauca šefi, parunāja, un, redz, jau tikai pie darba datora un cerams, ka ar šo algu viss jau būs ok, vismaz solīja. Ja nē, pāries uz citu.

šobrīd nē. Ja jāizvēlas - minimālā vai nekāda alga, tad, protams, ietu arī par minimālo...

Jā. Bet atkarīgs no uzņēmuma (ko piedāvā, kā iegūto pieredzi novērtētu tālāk karjerā (citi darba devēji) utt.)
Piem, ietu uz to darba vietu, kur strādāju tagad, arī par minimālo, jo iemācos ko jaunu katru dienu, daudz iemācos un kopumā iegūstu daudz vairāk kā iegūtu jebkurā skolas solā sēžot.

es tā strādāju, sākumā domāju ka tad nav iespējas iepazīties ar meičām. principā parastā veidā nav, bet ir viens triks ko var izmantot - melot. + pavedināšanas tehnikas. esmu jau ieguvis aptuveni 10 sievietes tādā veidā.

Jā. Nauda ir nauda!

Jā, ja tas būtu saistīts ar manu izglītību un sniegtu iespēju pakāpties augstāk.

Jā, ja vajag naudu izdzīvošanai.