Emmanuelle, mēness fāzes, magnētiskās vētras, izvirdumi uz Saules - tas viss ļoti ietekmē cilvēka pašsajūtu, jo cilvēks jau tāds maziņš dabas elementiņš vien ir un jāmācās dzīvot ar to dabu saskaņā. Man liekas tik interesanti, kā mūsu senči kādreiz zināja, kur ierīkot svētvietas, no kurienes nāk enerģija. Un mūsdienās iet pāri zinatnieks un saka - te tektoniskās plātnes saiet kopā, te pazemes avots, tur kāds metāls apakšā, tur vēl kaut kas. Mūsdienās tik nopērk zemi, kur lētaka un stutē nākošo baznīcu augšā...
Bet par tēmu - baltās/melnās svītras cilvēkam normāli mainās tikpat bieži, kā sezonas - ik pēc kādiem 2-3-4 mēnešiem, bet tā ir tiem cilvēkiem, kam tas jau no bērnības. Ja tu domā, ka 24 gadus esi bijusi laimiga, un tagad būsi tikpat ilgi nelaimīga, nu nav tā. Iespējams, ka šis mirklis tev "iedots", lai tu paskatītos atpakaļ. Varbūt citādi tu nemaz neiedomātos par to, ka kaut kad biji laimīgāka, nekā tagad.
Man pašai tie izteiktie nelaimīguma periodi ir īsi - viens vakars līdz nedēļa, ne vairāk. Laimes atkal ievelkas - nedēļa līdz mēnesis, varbūt tāpēc, ka man patīk manipulēt un sevi motivēt ar labām emocijām un atmiņām, kas man to laimīti iedevušas. Bet pārsvarā nejūtos ne šā, ne tā - kopumā labi, bet ne laimīga, ne nelaimīga.