Manējie to ir daudzreiz teikuši - par mīļu zīmējumu, par kādu santīmu atdošanu ubagam, par labām sekmēm, par sporta sasniegumiem, par iestāšanos augstskolā, par augstskolas sekmēm, par diplomu, par piedalīšanos visādos pasākumos, par to, ka neesmu blonda caca (nopietni!), par tiesību iegūšanu, par iestāšanos darbā... Nez, man jau liekas, ka normāli vecāki lepojas ar bērnu sasniegumiem, tāpat kā normāli bērni lepojas ar vecāku sasniegumiem. Un vispār ar tuvinieku sasniegumiem, lai kādi tie arī būtu.