Nupat nupat iesākas attiecības ar cilvēku, kuram tādas pa īstam nekad nav bijušas, iepriekšējās,ko viņš ir gribējis- aplauzušās meitenes dēļ, laiks sen jau kā pagājis, bet cilvēks pret attiec. kā tādām, mīlestību dikti rezervēts.. Mīlestībai netic, no manis gan atteikties nevēlās, teica, ka mēģinās mainīt sevi, uz visiem esot po*ig, uz mani jau neesot, gribot censties, gribot, lai es viņu mainu..
Nedzīvojam vienā pilsētā, pēc kāda laika dzīvosim...
Viss it kā labi, es pat nezinu ko gribu, lai jūs man sakiet, bet iekšā viss griežās, un bail, ka tik kaut kas nebeidzās... garstāvokis man mainās ik pa sekundēm, brīžiem jūtos laimīga, brīžiem raudāt gribās.
Laikam jau nereāli ir, ka tādam kuram visas ""saldās lietas"",mīlestība utt. šķiet kaut kas ne priekš viņa, izveidot kaut ko...