Vēl īsumā piezīmes par nelokāmo numerāļu gramatiskās dabas pārmaiņām valodā. Kā zināms latviešu valodā ir lokāmie numerāļi no l līdz 9, kurus loka un saskaņo dzimtē ar substantīvu tāpat kā adjektīvus, bet nelokāmie numerāļi tādi kā desmit, salikteņi ar –padsmit un substantīviskie desmits, simts, tūkstotis, miljons nominatīva nozīmē lietojami ar substantīvu ģenitīvā. Un tāpat ar adverbiem daudz, maz, tik, cik. Šis likums ir norādīts katrā skolas latviešu valodas mācībgrāmatā un nostiprināts ar uzrakstu uz naudas zīmēm. Piemēram, uz mūsu naudas zīmēm ir šādi uzraksti: viens santīms, divi santīmi, pieci santīmi, viens lats, divi lati, pieci lati,
desmit santīmu, desmit latu, divdesmit santīmu, divdesmit latu, piecdesmit santīmu, piecdesmit latu, simts latu utt.
Tūlīt pēc naudas iznākšanas bieži tika jautāts, vai uzrakstā nav kļūda, jo neviens taču tā nerunājot. Šķita arī neloģiski, ka vienā skaitīšanas virknē, nominatīvs mijas ar ģenitīvu.
Tiesa, Endzelīna un Mīlenbaha Latviešu gramatikā Mīlenbahs (Endzelīns, Mīlenbahs 1907, 148) līdzās ieteiktajai normai nominatīva nozīmē lietot ģenitīvu uzrāda arī nominatīva formas: "Desmitnieki, simtnieki, tūkstotnieki ir lietu vārdi, tāpēc no tiem atkarīgs ģenitīvs:, desmit(s) vīru, simts zaldātu, tūkstotis ļaužu. Bet daudzkārt sastopams pēc šiem skaitļiem arī nominatīvs: desmit vīri, sevišķi, ja skaitļu vārdu priekšā kā apzīmētāji stāv vietnieka vārdi; tie sešpadsmit gadi bij klāt. LP V, 375. Akuzatīvā pat parastāki sacīt; desmit vīrus, nekā ar atkarīgo ģenitīvu no desmit: desmit vīru. Tas pats sakāms par nenoteiktiem nelokāmiem skaitļa vārdiem daudz, maz, vairāk, cik, tik: nōm. daudz cilvēku, (cilvēki), ak. daudz cilvēkus, (cilvēku)."
Emīlija Soida savās lekcijās LU Filoloģijas fakultātē, bet Sarmīte Lagzdiņa (Lagzdiņa 1980, 138) rakstā Lietvārda locījums pie nelokāmajiem skaitļa vārdiem jau aizrādījušas, ka "nominālās vārdkopas ietvaros skaitļa vārds jēdzieniski tiek uztverts kā atkarīgais komponents, bet lietvārds – kā neatkarīgais komponents". Tātad lietvārds tiecas funkcionēt tāpat kā vārdkopās ar lokāmo skaitļa vārdu (deviņas grāmatas – tāpat desmit grāmatas). Tādējādi tāpat kā citās pozīcijās, valodā notiek ģenitīva funkciju sašaurināšanās, un šajā gadījumā nelokāmo skaitļa vārdu lietojums kļūst adjektīvisks. Fakts, ko konstatējis jau Mīlenbahs, valodā nav mazinājies, tautas sarunvalodā veikalos, arī radio un televīzijā pavisam reti skan frāze – man ir divdesmit santīmu saldējumam, bet gan – man ir divdesmit santīmi saldējumam. Valodā lēni, neatkarīgi no literārās valodas normas arvien lielāku pārsvaru gūst konstrukcijas, kurās nelokāmie skaitļa vārdi savā lietojumā tuvinās lokāmajiem skaitļa vārdiem, resp. adjektīviem.
"Jauninājumi veidojas arī gramatiskajā apakšsistēmā, kaut visumā tā ir daudz stabilāka un necaurlaidīgāka par leksisko un vārddarināšanas apakšsistēmu. Gramatiskie jauninājumi skar plašāku un dziļāku valodas sistēmas sfēru. To pieņemšana ir daudz gausāka par leksisko inovāciju pieņemšanu. Tā realizējas kā sazināšanās vienību veidošanas modeļu un normu lēna pārkārtošanās." (Soida 1975, 152)
1951
